2.lapa
No trešdienas, 20. marta, Jūrmalas muzejā pieejamas trīs gan žanru, gan izteiksmes līdzekļu ziņā ļoti atšķirīgas izstādes.
Kamīnzālē atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas studentu eksperimentus un iedvesmas darbus izstāde “Portāli”.
Izstādi radījušas Inta Priede, Džeina Mieze, Diāna Bodniece, Anna Enikova, Santa Bekmane, Lou Girerd-Chambaz. Katra stikla māksliniece piedāvā savu unikālo redzējumu un perspektīvu, izmantojot stiklu kā vadošo materiālu, kas ļauj veidot portālus uz iedomu realitātēm.
Mākslas darbi ne vien atspoguļo aktuālās tēmas un jūtas, bet arī aicina apmeklētājus uz refleksiju un ieinteresētību par nezināmo.
Katrs mākslas darbs ir kā iespēja piedzīvot individuālu pieredzi un interpretāciju, kas izriet no dažādām redzējuma un sajūtu kombinācijām, noteikti radīs jaunas un nebijušas emocijas un izjūtas apmeklētājos.
Gleznotāja Anna Laicāņe savos darbos izstādē “Dīķis un citi stāsti” (titullattēlā) reflektē par sajūtām un noskaņu, esot dabā, kas ietver sevī satikšanos ar nepazīstamo, pārsteidzošo, sapīšanos ūdensrožu garajos kātos un dabas formu vērošanu mainīgajā gaismā.
“Būšana dabā - mitrās vietās, pie dīķiem un ezeriem raisa atmiņas par bērnībā lasīto Keneta Greiema grāmatu "Vējš vītolos". Stāsts par piedzīvojumiem un simbolisku ceļu, kas piedāvā izjust bailes, skumjas un patiesu prieku.
Tas paredz satikšanos ar nepazīstamo, savādo, un nav cita veida kā pieredzēt, kā tikai doties uz priekšu.
Arī animācijas filma “Ezītis miglā” neapšaubāmi ir atstājusi savu nospiedumu pasaules uztverē. Tajā atspoguļots ceļš un draudzība, pie kuras nonāk, pārvarot grūtības. Kā arī skaistums un ļaušana notikt, ja reiz gals ir klāt,” stāsta Anna Laicāne (1984).
Izstāde “Dialogi”, kurā piedalās Arvydas Brazdžiūnas (Lietuva) un latviešu gleznotāja Ieva Liepiņa, ir vieta, kurā tiekas divu unikālu mākslinieku divas unikālas mākslas pasaules.
Abu mākslinieku darbi piedāvā dinamisku un sarežģītu skatījumu uz cilvēku, viņa būtību, savstarpēji saistot emocionālo izteiksmi un sociāli kritisku izpēti.
Dr. Art. Andris Teikmanis izstādes ievadā raksta: “Ievas Liepiņas un Arvydas Brazdžiūnas izstādes ieceri iedvesmoja divu atšķirīgu, tomēr tik līdzīgu mākslinieku vēlme sadarboties, apspēlējot vienojošo un atšķirīgo. Spēja sadarboties vienotā ritmā, neiejaucoties otra mākslinieciskajā pasaulē, liecināja par profesionālu saderību un kopīgu māksliniecisko vīziju”.
Arvydas Brazdžiūnas (1960) darbu savā izlasē iekļāvis darbus, kuri uzrunā skatītāju, to konfrontējot ar viņa atmiņām, ar pārdomām par pagātnes izbalējušo slavu, par atmiņas eroziju un par laika nežēlīgo ritumu. Tomēr vistiešākajā veidā viņa darbi, attēlojot cilvēku ķermeņus vai šo ķermeņu daļas, konfrontē skatītāju ar viņa paša ķermenisko pieredzi.
Ķermeņu daudzveidības simfonija, izaicinot mainīgos skaistuma un normalitātes standartus, uzsver katra cilvēka ķermeņa unikālo, neatkārtojamo un nesalīdzināmo pieredzi, vienlaikus to konfrontējot ar mūsu civilizācijai raksturīgo totālo ķermeņu objektivizāciju. Ķermeņu nenovēršamā fragmentācija paliek par cilvēka gara noturības simbolu.
Ieva Liepiņa (1967) ir māksliniece, kuras glezniecība uzrunā skatītāju, izmantojot emocionāli dziļu simbolu valodu.
Viņas darbi ir vizuāli stāsti, kuros tiek pētītas cilvēku iekšējās pasaules un to mijiedarbība ar apkārtējo vidi. Viņas māksla ir aicinājums pārdomāt cilvēka lomu plašākā pasaules kontekstā.
Māksliniece parāda, ka mēs neesam vienīgi fiziskas būtnes, bet gan daļa no lielākas dzīvības mozaīkas. Mākslinieces darbi ir kā meditatīvs pārdomu avots, kas rosinās jautāt un meklēt atbildes par to, kas mēs esam un kā mēs iederamies pasaulē, kurā dzīvojam un spēlējam savas lomas.
Izstāžu atklāšana piektdien, 22. martā, plkst. 17.00. Izstādes skatāmas līdz 21. aprīlim. Muzeja darba laiks: P., O. - slēgts, T.- Sv. - no plkst. 10.00 līdz 17.00. Ieeja bez maksas.
