5.lapa
PIRMIZRĀDE
Piektdien un sestdien, 5. un 6. aprīlī, Hanzas peronā pirmizrādi piedzīvos dejas izrāde “Pāru terapija”, ko veido horeogrāfe Liene Grava, dramaturgs Artūrs Dīcis, mākslinieks Reinis Suhanovs, mūzikas autors Reinis Sējāns un gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko.
Izrādē iesaistīti izcili dažādu paaudžu Latvijas laikmetīgās dejas dejotāji - Roberta Gailīte, Artūrs Nīgalis, Sandra Lapiņa, Ģirts Bisenieks un Ramona Galkina. Aktierim Ģirtam Krūmiņam (titulattēlā) šī būs pirmā loma dejas izrādē.
Šobrīd mēs dzīvojam izaicinošā un nestabilā laikā, kad nereti pārvēršamies par stresa bumbām, kas uzsprāgst mūsu partneru klātbūtnē. Par to, ka ar šiem izaicinājumiem saskaras daudzi, liecina gan izrādes autoru sarunas ar līdzcilvēkiem, gan vēl kāds zīmīgs fakts - pāru terapija ir kļuvusi par ekskluzīvu un gandrīz nepieejamu pakalpojumu. Rindas ir garas, un tas ir dārgi. Tātad - ja nav naudas, tad jādzīvo saticīgi vai jāšķiras. Kā atbilde uz šo ir tapusi izrāde, kuras centrā ir trīs dažādu paaudžu pāri, kuri ir nonākuši zīmīgā dzīves periodā, kad tiek pārvērtētas arī attiecības.
Katrs no pāriem uzsāk terapiju un katram šis process izvēršas citādi. Skatītājs kļūst par vērotāju un rezultātā iespējams iegūst arī kādas praktiskas iemaņas konfliktu risināšanā.
“Izrādes horeogrāfija top ciešā mijiedarbībā ar dejotājiem. Šis ir bijis ļoti intīms process, kurā viens otram atklājamies pat vairāk nekā ierasts, strādājot pie jaunas izrādes materiāla. Mēs ļoti daudz runājam par to, cik brīžiem sarežģīta ir kopā būšana un ko tas prasa - uzturēt attiecības formā. Varētu pat teikt, ka process ir izvērties terapeitisks arī mums pašiem, jo ļoti daudz izzinām sevi un viens otru,” stāsta horeogrāfe Liene Grava.
Aktieris Ģirts Krūmiņš uzskata, ka attiecību tēma ir tāda, kur nav nekādu recepšu, kas der visiem: “Tev kāds var kaut ko ieteikt, bet šīs attiecības tev ir jāveido un jāizmēģina pašam. Tu nekad nezini, kur tās aizvedīs, cik tās būs veiksmīgas. Bet tā vienmēr būs pieredze jebkurā gadījumā. Tā ir tāda taustīšanās nezināmajā.
Jautājums, kas mani nodarbina gan personīgajās, gan profesionālajās attiecībās - kā būt uzmanīgam pret otru, nepazaudējot sevi un saglabājot savu telpu.
Un katram tā ir sava, turklāt tā ar gadiem mainās. Man ir 58 gadi un attiecību tēma man vairs tāda, kāda tā man bija, kad man bija 30 vai 40, vai pat pirms pieciem gadiem. Šo tēmu ir ļoti interesanti pētīt un kustību veidā man tas liekas ļoti aizraujoši.”
