4.lapa
VIESIZRĀDES
Aprīlī Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) būs skatāmas atzinību ieguvušas Baltijas neatkarīgo teātru viesizrādes no Lietuvas un Igaunijas.
- Trešdien, 3. aprīlī, plkst. 19.00 ĢIT viesosies Artūra Areimas teātra iestudējums “Par labāku pasauli”.
Tās pamatā ir pazīstamā vācu dramaturga Rolanda Šimmelfenniga luga. Lietuviešu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā.
“Par labāku pasauli” ir fantastisks stāsts, kas aicina skatītāju paraudzīties uz cilvēces mūsdienu sociālo un psiholoģisko realitāti un saskarties ar cilvēka bezatbildības iespējamām sekām.
Rolanda Šimmelfenniga lugas “Par labāku pasauli” galvenā tēma ir cilvēka identitātes krīze militāro konfliktu un vides problēmu kontekstā.
Režisors Artūras Areima izrādē attīsta ideju, ka cilvēkam jāmeklē dziļāka saikne ar dabu, jāskatās uz to nevis no iznīcināšanas, bet no saglabāšanas perspektīvas, jāuztver sevi kā tās daļu, nevis noteiktas teritorijas īpašnieku. Viņš ir viens no interesantākajiem Lietuvas jaunās paaudzes teātra māksliniekiem, kurš pazīstams arī Latvijas skatītājiem - viņa iestudējums “Kā kļūt nelaimīgam?” piedzīvojis pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī.
Izrāde “Par labāku pasauli” saņēmusi Lietuvas augstākās teātra balvas “Skatuves zelta krusts” nomināciju kategorijā “Labākā videogrāfija”.
- Savukārt 13. un 14. aprīlī skatītājiem būs iespēja piedzīvot latviešu izcelsmes Igaunijas mākslinieces Rūtas Ronjas Pakalnes un Lauras Kvelsteinas kopdarbu “Body of dreams” (titulattēlā).
Izrāde nupat saņēmusi Igaunijas Teātra balvas nomināciju kategorijā “Labākā dejas izrāde”.Tā ir vizuāli-telpiska poēma, atbalsu un atmiņu konstelācija, strauji izzūdoša vizuālās informācijas kolekcija, kas ceļo caur labi zināmu un nepazīstamu teritoriju arhīviem.
“Izrādes sākumpunkts ir jautājums: ja cilvēka ķermenis ir pieredzes, atmiņu un nodotās DNS kopums, tad no kurienes rodas viņa autentiskais ķermenis un vai ar ķermeni pietiek? Tas ir ceļojums uz sākumpunktu, vai drīzāk krustpunktu - uz vietu, kur dzimst kustība, uz vietu, kur ir mūžam mainīgās atmiņas saknes,” stāsta izrādes autores un režisores.
Izrādes dramaturģe Alisa Šnaidera piebilst, ka režisores pievērsušās arī jautājumiem, kā funkcionēt kā māksliniekam mūsdienu krīzes pasaulē, kā veidot saikni ar skatītājiem, kā radīt cerību, siltumu un drošību.
