25.lapa
VIESIZRĀDE
Turpinās Operetes teātra rudens sezona. Ceturtdien, 28. novembrī, plkst. 19.00 kultūras centrā “Ulbrokas pērle” notiks starptautiski pieprasītā latviešu komponista Artura Maskata operas “Valentīna” vienīgā izrāde unikālā multimediālā kamerversijā.
Stāstā par Latvijas kultūras leģendu - kinozinātnieci Valentīnu Freimani titullomu atveidos operdīva Sonora Vaice (soprāns), kura ir arī izrādes režisore.
Leģendārās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes (1922-2018) dzīves un dziļas mīlestības stāsts Sonoras Vaices multimediālā kamerversijā Operetes teātra iestudējumā atklās varones piedzīvoto no saulainās bērnības līdz ļoti sarežģītajam laikam, brīnumaino izglābšanos un dzīvi pēc, krāsojot sarežģīta laikmeta ainu, kas tiešā veidā sasaucas ar šodienas notikumiem pasaulē.
Titullomā: Sonora Vaice (soprāns), mūziķi-aktieri: Gidons Grīnbergs (vijole), Inita Āboliņa (akordeons), Māris Žagars (klavieres).
Operas “Valentīna” pēc Valentīnas Freimanes autobiogrāfiskā romāna “Ardievu, Atlantīda!” vēsturiskā pasaules pirmizrāde 2014. gadā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas - Eiropas Kultūras galvaspilsētas gada pasākumiem.
“Valentīnas” viesizrāde Berlīnes Vācu operā tika iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā. Latvijas klausītājiem būs iespēja iegrimt šīs operas jaunā, unikālā, pilnformāta operas pārlikumā multimediālā kamerversijā Sonoras Vaices režijā, kurā krāšņam simfoniskajam orķestrim radītā partitūra ir transformēta trio sastāvam un solo balsij.
Sonoras Vaices atveidotā Valentīna ir emocionāli piepildīta un patiesa.
Sonora Vaice vienlaicīgi atveido plašu tēlu loku: titulvaroni Valentīnu, kuras vokālajā partijā ir gan raksturīga ebreju Lieldienu dziesma, gan augstās soprāna notis, un citas - ne tikai sieviešu (Valentīnas māte, dzīves baudītāja Elza, dievbijīgā sirmmāmiņa Alma), bet arī vīriešu lomas (Vecais saimnieks, Valdis, Doktors), pārsteidzot ar meistarību un balss plašo diapazonu.
Valentīnas dzīve bijusi piepildīta ar mīlestību, un mīlestības valodā runā arī Artura Maskata mūzika.
Freimanes bērnība ritējusi starp Rīgu un Berlīni, kur viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte - apburoša sabiedrības dāma, ap kuru pulcējas tā laika kino pasaules zieds.
Valentīna stāstīja, ka ir laimīga, jo savām acīm nav redzējusi nekādas šausmas. Tās viņai it kā slīdējušas garām, ja neskaita uzlidojumus, ko piedzīvoja, uzturēdamās namu augšējos dzīvokļos: citi bija pagrabos, bet viņa - tuvāk debesīm.
Mīlestības tēmu izrādē izceļ Artura Maskata mūzika, kurā ieskanas arī komponista iemīļotais tango, kuru Vaice papildina ar stepa deju.
“Man bija tā laime un gods pazīt Valentīnu personīgi, iedvesmoties no viņas ideāliem un uzskatiem par cilvēka cienīgu dzīvi. Viņa bija īsts renesanses cilvēks ar milzīgu gara bagātību, enciklopēdiskām zināšanām un dvēseles viedumu. Tieši tādēļ ļoti priecājos, ka par Valentīnu domāsim atkal, skatoties šī darba jauno muzikālo skatuves versiju”, stāsta Arturs Maskats. Viņš saka paldies visiem, visiem, kuri strādāja ar degsmi un kaut ko tik vienreizēji neparastu izveidoja!
Neparasti un daudzpusīgi ir Sonoras Vaices skatuves partneru - vijolnieka Gidona Grīnberga, akordeonistes Initas Āboliņas un pianista Māra Žagara - uzdevumi.
Kā izpildītājmākslinieki uz skatuves viņi ne tikai spēlē, bet arī aktieriski veido tēlus: Gidons Grīnbergs - Valentīnas mīļoto vīru Dimu, kurš tiek nošauts, Inita Āboliņa atveido Elzu, kuras sirdī cīnās sāncensība, sirdsapziņa un līdzcietība, pārvarot greizsirdību un uzvarot sevī izdevību atriebties Valentīnai, pianists Māris Žagars - krievu zaldātu.
“Es novēlu skatītājiem izjust pašu galveno esenci - Valentīna nekad nepazaudēja sevi, lai arī kādas grūtības dzīvē bijušas. Viņa vienmēr taisni un nelokāmi gāja tālāk, cīnījās un nezaudēja nedz dzīves skaistuma izjūtu, nedz vēlmi rādīt skaisto - un to es vēlu arī ikvienam skatītājam, kurš atnāks noskatīties šo fantastisko monooperu”, novēl uzņēmējs Aleksandrs Gurvičs, Valentīnas mazdēls un izrādes tapšanas atbalstītājs.
Izrādi veidojuši: režisore Sonora Vaice, horeogrāfe Ieva Kemlere, kostīmu māksliniece Antra Hanna Elerta, multimediju māksliniece-scenogrāfe Ineta Sipunova, gaismu mākslinieks Ivars Vācers, grima māksliniece Liāna Repule, radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Multimedijos: Ģirts Ķesteris, Aivars Krancmanis, Egils Melbārdis, Māris Pūris, Zigurds Neimanis, Kārlis Rūtentāls, Henrijs Kozlovskis u.c.
