8.lapa
Sestdien, 2. novembrī plkst.15.00 teātra namā “Jūras vārti” atklās divas izstādes - izstāžu zālē būs skatāma Ditas Lūses gleznu izstāde “Cita gaisma”, bet galerijā - Jāņa Bartaševica fotoizstāde “Alise Aizspogulijā”.
Ditas Lūses gleznas veido sava veida stāstu par gaismu kā tēlu, kas izgaismo dažādas lietas, par kurām vērts aizdomāties šajā tumšajā rudens laikā.
“Gaisma vizuālajā mākslā vienmēr ir svarīga, taču mani interesē gleznot gaismu kā objektu un laiku kā tagadni, kurā saplūst atmiņas par pagātni un šobrīd redzamais. Mirklīgā rentgena staru prizma dod iespēju apturēt mirkli, atsegt neredzamo, ļoti personisko nospiedumu. Gaismas uzplaiksnījumā kauli pārvēršas par nosacītu ornamentu, par musturu.
Dzīvo radību kaulu ornamenti, kurus gleznoju, filozofiski atgādina arī par mirstīgumu, par dzīvi, par atvēlēto laiku.
Laiks, tikai pagātnes formā, ir klātesošs arī flīžu rakstos, marmora grīdu musturos un ažūros metālkalumos. Man gribētos manos darbos radīt ilūziju, ka laiks darbojas kā vēl viena jeb ceturtā dimensija, un ļaut atraisīties skatītāja iztēlei. Un mākslas darbs, ja man tas izdodas, satver skatītāju un uz brīdi ļauj būt ārpus laika. Lakoniskā krāsu palete ļauj attīrīt vēstījumu no liekā un kāpināt emocionālo piesātinājumu. Rentgena staru izgaismoto brīnumu mēs varam redzēt tikai pateicoties melnajam fonam, kurš izceļ skaistos, no pelēka līdz spoži baltam ornamentālos rakstus. Melnais bez baltā, gaišā ir dziļums, klusums, tumsa. Lai iegūtu harmoniju, melnais jāpaceļ citos augstumos, atmodinot gaismu,” stāsta autore.
Dita Lūse (attēlā) mākslas izglītību ieguvusi Latvijā (MA, Latvijas Mākslas akadēmijā, 1996), Dānijā un ASV. Mākslinieces CV ir teju četrdesmit personālizstādes.
Galerijā melnbalto fotogrāfiju meistars, arhitekts Jānis Bartaševics piedāvā savu redzējumu par slaveno Luisa Kerola varoni Alisi Aizpogulijā, iekļaujot to mūsdienu ainavā. Izstādē “Alise Aizspogulijā” būs arī citi stāsta tēli un dažādas noskaņas.
Darbos tiek meklēta robeža, starp reālo un nereālo, materiālo un nemateriālo, kas liek skatītājam paskatīties ārpus ierāmētā kadra, redzēt ikdienā nesaskatāmo.
Jāatzīmē, ka bildes nav fotošopa montāža, bet autors fotografējot izmanto stiklu, lai radošo ieceri realizētu ar atspīdumu aprisēm.
Jānis Bartaševics beidzis RTU Arhitektūras fakultāti un gadu desmitiem darbojas izvēlētajā profesijā, taču pēdējos gados paralēli arhitektūras projektiem aktīvāk ir pievērsies gleznieciskiem fotogrāfijas aspektiem, pielietojot dažādus tehniskos instrumentus un meklējot jaunu attēlu estētiku. Darbojas gan dabas, gan pilsētvides, gan portreta žanrā.
Izstādes būs skatāmas līdz 29. decembrim. Ieeja bez maksas.
