Alūksnē, Gulbenē un Stāmerienā nosvinēti ikgadējie septembra pirmās sestdienas svētki.
Svētkos lokomotīve “Ferfinands” izvizināja pasažierus piecos vagonos. Tie visi bija pārpildīti, kad uzsaka ceļu uz Stāmerienu. Tradicionāli tieši Stāmerienā svētki ir viskuplāk apmeklēti un noskaņa - visbrīvākā un nepiespiestākā. Par to jāpateicas Stāmerienas iedzīvotāju lielajai atsaucībai.
Mainās paaudzes, bet stāmerienušu entuziasms nemazinās. Stāmerienā bija tradicionālais tirgus, koncerts, rotaļas bērniem, skrējiens apkārt Stāmerienas ezeram, vizināšanās Stāmerienas “bānītī” pa autoceļiem. Tā abi vagoni bija pilni ar pasažieriem, bet SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” valdes loceklis Aldis Kreislers publiski nodēvēja Stāmerienu par bānīša galvaspilsētu.
Kā allaž SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” kolektīvs strādāja perfekti, lai svētki izdotos. Lokomotīves “Ferdinands” darbību šoreiz nodrošina Mārtiņš Žīgurs, Juris Viļums un Vilnis Pipcans, bet vagonos pasažieru komfortam sekot ir uzdevums vairākiem konduktoriem.
Ivars Griestiņš sākumā Gulbenes stacijas pagalmā tirgoja bānīša pasažieriem biļetes, pēc tam pildīja konduktora pienākumus vilcienā. “Banīša svētkos man nekad nav bijusi dota brīvdiena,” viņš teica. Izjautāts, vai kādreiz kāds ir mēģinājis noskriet bānīti un ielēkt braucošā vagonā vai arī izlēkt no tā, I. Griestiņš atbildēja: “Ja kāds grib, neļaujam, apturam.” Tādi gadījumi gan esot ļoti reti. Tomēr vēsturiski - ir bijuši. Kāds pārdrošnieks šādi lauzis kāju, gribēdams ielēkt braucošā bānītī.
Starp Bānīša svētku svinētājiem šoreiz bija arī viens no lokomotīves mašīnistiem - Gvido Vīcups. Viņš, būdams atvaļinājumā, šoreiz izbaudīja, kā ir būt bānīša pasažierim. “Gribējās izbaudīt svētkus un redzēt no dalībnieka skatu punkta, nevis no mašīnista kabīnes, kā tas ir citkārt,” viņš teica. Arī viņam ir, ko pastāstīt par piedzīvojumiem bānīša zemē. G. Vīcups zina stāstīt gadījumu, kad pirms vairākiem gadiem iereibuši somu tūristi bānīša kursēšanas laikā bija uzrāpušies uz vagona jumta. “Un sēdēja jogas pozā,” smaidot stāsta G. Vīcups. Konduktors to pamanījis, pa rāciju devis ziņu mašīnistam, kurš apturējis vilcienu. Tūristi savaldīti. Viss beidzies labi.
“Bānītis ir vairāk nekā vilciens, kas ikdienā kursē pa šaursliežu dzelzceļu, tas ir kultūrvēsturisks piemineklis,” teica Bānīša svētku dalībnieks Ričards Pužulis, kurš dzelzceļā strādā par pārmijnieku. Gulbenes - Alūksnes bānītis ik dienas kursē 33 kilometru maršrutā, veicot divus reisus turp un atpakaļ atbilstoši kustības sarakstam. Bānītim ir piecas dīzeļlokomotīves un viena tvaika lokomotīve, sniegtīris, pasažieru un dažādi kravas vagoni, kā arī rokas drezīna un sliežu velosipēds.
Ne tikai Bānīša svētkos, bet arī citās 2024.gada dienās var izbaudīt braucienu vilcienā, kad vagonus velk “Ferdinands”. Šogad saskaņā ar uzņēmuma publiskoto informāciju, to vēl var paspēt izdarīt 21.septembrī, 5. un 19.oktobrī, 9. novembrī un 21. decembrī. Vilciens atiet no Gulbenes stacijas pulksten 13:00, bet atpakaļceļā no Alūksnes pulksten 16:00.
Bānītis aicina ciemos skolēnu grupas, lai izbaudītu atraktīvu braucienu ar bānīti un piedzīvojumu kopā ar bānīša laupītājiem. Bānītis ir valsts nozīmes industriālais piemineklis.
Kopš 1973.gada šaursliežu dzelzceļā Latvijā vilciens regulāri kursē tikai posmā Gulbene - Alūksne.
