Lai gan termins “darbaholiķis” bieži tiek uztverts ar ironiju, atkarība no darba vai darbaholisms ir reāls stāvoklis. Cilvēki ar šo garīgās veselības stāvokli nevajadzīgi ilgas pavada stundas birojā vai ir apsēsti ar savu darbu.
Lai gan darbaholiķi var izmantot pārmērīgi daudz darba, lai izvairītos no personīgām problēmām, darbaholisms var arī sabojāt attiecības, kā arī fizisko un garīgo veselību. Darba atkarība biežāk sastopama sievietēm un cilvēkiem, kuri sevi raksturo kā perfekcionistus.
Darbaholisms ir kompulsīva vēlme strādāt. Darbaholisms tiek definēts dažādos veidos. Tomēr kopumā to raksturo pārmērīgas darba stundas (pārsniedzot darbavietas vai finansiālās prasības), pastāvīga domāšana par darbu un darba prieka trūkums, kas nav saistīts ar faktiskajām darba prasībām.
Darbaholismu var uzskatīt par panākumu priekšnoteikumu, un tādēļ dažiem cilvēkiem var būt ārkārtīgi grūti atbrīvoties no darba, pat ja viņiem tiek dota iespēja to darīt.
Darbaholisms ir saistīts ar samazinātu fizisko veselību un dažādiem psihiskiem traucējumiem, tostarp trauksmi, uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumiem (ADHD), depresiju un obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem (OCD), definē britannica.com.
Saskaņā ar klīniskās psiholoģes Karlas Marijas Menlijas (PhD) teikto, ja šķiet, ka darbs patērē jūsu dzīvi, visticamāk, jūs esat darbaholisma ielenkumā. Spēja identificēt darba atkarības pazīmes ir ļoti svarīga, ja vēlaties veikt sākotnējās izmaiņas, lai veiktu izmaiņas.
Darba atkarība, ko bieži sauc par darbaholismu, ir īsts garīgās veselības stāvoklis. Tāpat kā jebkura cita atkarība, atkarība no darba ir nespēja apturēt uzvedību. To bieži izraisa piespiedu nepieciešamība sasniegt statusu un panākumus vai izvairīties no emocionāla stresa.
Darba atkarību bieži veicina panākumi darbā. Un tas ir izplatīts cilvēkiem, kas tiek raksturoti kā perfekcionisti.
Līdzīgi kā cilvēks ar atkarību no narkotikām, cilvēks ar darba atkarību strādājot sasniedz “augstos rezultātus”. Tas liek viņiem turpināt atkārtot uzvedību, kas viņiem rada tik augstu. Cilvēki ar atkarību no darba var nespēt apturēt savu uzvedību, neskatoties uz negatīvajiem veidiem, kā tā var ietekmēt viņu personīgo dzīvi vai fizisko vai garīgo veselību, raksta healthline.com.
Turklāt Menlija saka, ka, ja pārslogota darba grafika dēļ sāk ciest laiks, ko pavadāt kopā ar ģimeni, vingrošanu, veselīgu uzturu vai sociālo dzīvi, iespējams, jums ir darbaholiķa tieksmes. Šeit varat atrast papildu simptomus.
Pētnieki, kas vēlas uzzināt vairāk par darba atkarību, izstrādāja instrumentu, kas mēra darbaholisma pakāpi: Bergenas darba atkarības skalu. Tajā aplūkoti septiņi pamata kritēriji, lai identificētu atkarību no darba:
Atbilde “bieži” vai “vienmēr” uz vismaz četriem no šiem septiņiem apgalvojumiem var liecināt, ka jums ir atkarība no darba.
Gan vīrieši, gan sievietes piedzīvo darba atkarību un darba stresu. Taču pētījumi liecina, ka sievietes biežāk saskaras ar darbaholismu, un šķiet, ka viņu veselība ir vairāk apdraudēta.
Pētījums atklāja, ka sievietēm, kuras strādā vairāk nekā 45 stundas nedēļā, ir risks saslimt ar diabētu. Taču diabēta risks sievietēm, kuras strādā mazāk nekā 40 stundas, ievērojami samazinās.
Šajos atklājumos tik interesanti ir tas, ka vīrieši nesaskaras ar paaugstinātu diabēta risku, strādājot ilgākas stundas.
"Sievietes mēdz ciest no ievērojami augstāka ar darbu saistīta stresa, trauksmes un depresijas nekā vīrieši, turklāt seksisms darba vietā un ģimenes pienākumi rada papildu spiedienu uz karjeru," skaidro psihologs Tonijs Tans.
Sievietes arī bieži saskaras ar papildu spiedienu darba vietā, jo jūtas tā, ka:
Saskaroties ar visu šo papildu spiedienu, sievietes bieži vien jūtas pilnīgi iztukšotas.
"Daudzas sievietes uzskata, ka viņām ir jāstrādā divreiz vairāk un divreiz ilgāk, lai tiktu uzskatītas par līdzvērtīgām saviem kolēģiem vīriešiem vai lai virzītos uz priekšu," skaidro licencēta klīniski profesionāla padomniece Elizabete Kuša, MA, LCPC.
Lasi arī: Laimes atslēga: līdzsvarotas dzīves noslēpumi un labklājības uzlabošana
"Ir gandrīz tā, it kā mums [sievietēm] ir jāpierāda, ka esam neiznīcināmas, lai tiktu uzskatītas par līdzvērtīgām vai cienīgām, " viņa piebilst. Problēma ir tā, ka mēs esam iznīcināmi, un pārmērīgs darbs var izraisīt garīgās un fiziskās veselības problēmas.
Ir grūti zināt, kad ir pienācis laiks atkāpties no darba. Taču, saņemot pareizos norādījumus un atbalstu, varat samazināt darba stresa negatīvo ietekmi un mainīt savus darbaholiķa paradumus.
Viens no pirmajiem soļiem, pēc Menlijas domām, ir mērķtiecība. Apskatiet savas dzīves vajadzības un mērķus. Skatiet, kā un kur var samazināt darbu, lai izveidotu labāku līdzsvaru.
Varat arī pārbaudīt realitāti. "Ja darbs negatīvi ietekmē jūsu mājas dzīvi, draudzību vai veselību, atcerieties, ka nekāda naudas summa vai karjeras izaugsme nav tā vērta, lai upurētu savas galvenās attiecības vai nākotnes veselību," saka Menlija.
Svarīgi ir arī veltīt laiku sev. Mēģiniet katru vakaru veltīt 15 līdz 30 minūtes, lai sēdētu, pārdomātu, meditētu vai lasītu.
Atcerieties, ka darbaholisms ir slimība, nevis morāla kļūme. Jūs neesat viens. Veicot 12 soļus, jūs varat atveseļoties, raksta workaholics.anonymous.org
1.Mēs neesam apsēsti ar darbu vai mūs nemoka nepatika pret darbu.
2.Adrenalīna meklēšana zaudē spēku. Pārmērīgas rūpes un nemiers kļūst par pagātni.
3.Mums ir ikdienas rīcības plāns, kas atbilst laika, prioritāšu, veselības un attiecību realitātei.
4.Mūs pamet bailes, ka nepietiks laika, naudas vai mīlestības.
5.Mēs mācāmies spēlēt un izklaidēties kopā.
6.Labojam izjukušās attiecības un veidojam jaunas.
7.Atdeve veselības un pašaprūpei.
8.Sevis meklējumi un ego nevirza mūsu lēmumus.
9.Mēs zaudējam interesi par savtīgām lietām un iegūstam interesi un līdzjūtību pret saviem partneriem, ģimenēm, kolēģiem un draugiem.
10.Mēs piedzīvojam, cik labi programmas rīki palīdz mums tikt galā ar problēmām, kas mūs mulsināja un pieveica.
11.Mēs lūdzam palīdzību un sniedzam roku, lai palīdzētu citiem.
12.Mēs atklājam, ka mums ir augstākais spēks.
Programma ļoti uzsver padošanos un ikdienas saziņu ar augstāku spēku. Uzticēšanās kaut kam lielākam par sevi tiek uzskatīta par būtisku, lai atkarīgā nevaldāmajā dzīvē atgrieztu saprātu. Tā var būt tradicionāla dievība, garīga būtne vai sociāla, kas palīdz tādā veidā, kā pašpaļāvība nekad nevarētu būt.
