Tas, kā jūtamies, ietekmē apkārtni – gan mājiniekus, gan kolēģus darbā. Fiziskā un emocionālā labsajūta iet roku rokā un ietekmē veselību, taču diemžēl dzīvojam laikā, kad stress piezogas ātrāk, nekā vēlētos.
“Sakārtota un pozitīva vide var mazināt stresu un veicināt miera sajūtu. Padomājiet par to, kādas izmaiņas jūs varētu ieviest savā apkārtnē, kas varētu atvieglot dzīvi un padarīt jūs mierīgāku,” raksta healthline.com.
Fiziskā labsajūta
Fiziskā labsajūta ir apzināties savu ķermeni un to, kas tam nepieciešams veselībai. Tas ietver veselīgu uzturu, biežas fiziskās aktivitātes un pietiekami daudz miega.
Kā var kontrolēt savu fizisko veselību, rūpējoties par citiem?
Pārbaudiet sevi. Vai šobrīd apmierina fiziskās veselības vajadzības? Parasti aprūpētājiem ir mazāk iespēju rūpēties par savu fizisko veselību, jo viņi pievērš uzmanību savam mīļotajam.
Tomēr palīdzot sev saglabāt fizisko veselību, varat labāk parādīties savam mīļotajam. Piemēram, paliekot fiziski aktīvam, var uzlabot enerģijas līmeni un mazināt stresu.
Padomi
- Veicināt veselīgus ēšanas paradumus. Sekojiet līdzi tam, ko ēdat, jo, kad cilvēki ir saspringti, viņi mēdz pārāk daudz ēst vai pārēsties, ko sauc arī par komfortablu ēšanu.
- Lai veicinātu fizisko veselību, izvēlieties vingrinājumus, kas atbilst dzīvesveidam un laikam, piemēram, joga vai pastaigas.
- Veltiet laiku medicīniskām pārbaudēm pie sava ģimenes ārsta, lai uzraudzītu savas fiziskās izmaiņas, pamatojoties uz pašreizējiem stresa faktoriem.
- Ieplānojiet laiku masāžām, lai novērstu fizisko spriedzi, ko var izraisīt stress.
- Iestatiet regulāru gulētiešanas un pamošanās rutīnu, lai miega grafiks būtu konsekvents.
Emocionālā labsajūta
Emocionālā labsajūta ir spēja saprast, pieņemt un apzināties savas emocijas.
Kā var tikt galā ar stresu un nepārvaramām emocijām?
Emocionālā labsajūta ietver stresa, zaudējumu un citu sarežģītu sajūtu pārvaldību. Viens no veidiem, kā mazināt garīgo spriedzi, ir atpazīt emocionālos izraisītājus.
Padomi
- Praktizējiet pašaprūpes rutīnas, piemēram, vingrinājumus vai meditāciju, vai meklējiet atbalstu no uzticamiem draugiem, ģimenes vai garīgās veselības speciālistiem.
- Uzturiet kontaktu ar mīļajiem un veidojiet veselīgas sociālās attiecības.
- Apsveriet iespēju ieplānot tikšanos ar terapeitu vai psihiatru, lai pārrunātu emocionālās bažas, ar ko saskaraties ikdienā. Tas nodrošinās drošu telpu, lai izpētītu savas jūtas un rastu risinājumu problēmām.
- Šajā periodā praktizējiet veidojiet dienasgrāmatu, lai emocijas un negatīvās domas neuzkrātos.
- Veltiet laiku, lai pateiktos gan par dienu, ko piedzīvojat, gan atbalstošajiem draugiem un ģimenei, kas ikdienā ir blakus.
- Izmēģiniet elpošanas vingrinājumus brīžos, kad jūtaties satriekti.
