Vēža risku ietekmē daudzi faktori - sākot no gaisa piesārņojuma un beidzot ar uztura paradumiem, tomēr jauni pētījumi liecina, ka priekšnoteikumi slimības attīstībai var tikt radīti jau pat pirms dzimšanas, raksta “Science Alert”.
Zinātnieki no Van Andela institūta ASV veica eksperimentus ar ģenētiski modificētām pelēm, kuri parādīja, ka dažādi epiģenētiskie stāvokļi ietekmē vēža attīstības iespējamību dzīves laikā - zinātnieki arī reģistrēja atšķirības audzēju veidos. Ar mazāku risku dzīvniekiem biežāk attīstījās šķidri audzēji, piemēram, leikēmija, un ar lielāku risku cieti audzēji, piemēram, plaušu vai prostatas vēzis.
Lai gan precīzi ģenētisko izmaiņu cēloņi, kamēr auglis vēl attīstās, joprojām nav skaidri, iepriekšējie pētījumi norāda uz ārējo faktoru, piemēram, alkohola iedarbības uz augli, ietekmi.
Kā norāda viens no pētījuma autoriem J. Endrjū Pospisiliks, vēzis tradicionāli ticis uzskatīts par ģenētisku slimību, taču jaunais atklājums liek aizdomāties par to, kā tieši agrīna attīstība ietekmē tā rašanās risku - ģenētikas izpēte varētu radīt jaunas vēža diagnostikas un ārstēšanas metodes.
Pētījums tika publicēts žurnālā “Nature Cancer”.
