Vai tiešām apmierinātību un laimi sniedz mūsu pašu smaids? Kā smaids ietekmē mūsu garastāvokli un laimi? Vai smaids var padarīt laimīgāku? Pētnieki ir atklājuši, ka smaids patiešām padara cilvēkus laimīgākus.
Nesen Tenesī universitātē veiktajā pētījumā atklājās, ka pašu smaids pozitīvi ietekmē mūsu garastāvokli. Smaidoši cilvēki patiešām ir laimīgāki. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Psychological Bulletin”, informē Heilpraxisnet.
Šajā pētījumā tika noskaidrots, vai noteiktas sejas izteiksmes var izraisīt to, ka attiecīgie cilvēki patiešām izjūt ar šīm sejām saistītās emocijas. Vai vienkārši smaidot un cenšoties izskatīties laimīgiem, mēs kļūstam laimīgāki?
Vai arī tas negatīvi ietekmē garastāvokli, ja izskatāmies drūmi un sliktā noskaņojumā? Psihologi jau daudzus gadus ir apšaubījuši šos apgalvojumus. Tagad ir veikts pētījums, lai noskaidrotu, cik patiesas ir šīs hipotēzes par mūsu garastāvokli.
2016.gadā 17 pētnieku komandām neizdevās atkārtot labi zināmu eksperimentu, kur mērķis bija pierādīt, ka fizisks smaidīšanas akts patiešām var padarīt cilvēkus laimīgākus. Tas palielināja domstarpības ekspertu vidū par šo tematu.
“Dažos pētījumos nav atrasti pierādījumi tam, ka sejas izteiksme var ietekmēt emocionālās izjūtas,” paziņojumā presei ziņoja pētījuma autors Nikolass Kolss no Tenesī universitātes.
Psihologi jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadu sākuma ir pārbaudījuši, vai smaids patiešām padara cilvēku laimīgāku. Tagad visi pierādījumi par šādu efektu ir vēlreiz detalizēti analizēti šajā pētījumā.
Tā sauktajā metaanalīzē Kolss un viņa komanda apvienoja datus no 138 pētījumiem, kuros tika pārbaudīti vairāk nekā 11 000 dalībnieku no visas pasaules.
Analīzes rezultāti parādīja, ka sejas izteiksmei ir neliela ietekme uz emocijām. Piemēram, smaids liek justies laimīgākam, bet sarūgtināta sejas izteiksme liek justies dusmīgākam, skaidro pētnieki.
“Šie rezultāti ir aizraujoši, jo tie sniedz ieskatu par to, kā prāts un ķermenis sadarbojas, lai veidotu mūsu apzināto emocionālo pieredzi.
Mums vēl daudz jāmācās par šo sejas atgriezeniskās saites efektu, taču metaanalīze mūs nedaudz pietuvina izpratnei par to, kā darbojas emocijas,” skaidro pētījuma autors Kolss.
