Tiem, kas pamet valsti, der padomāt, vai uzsākt ražošanu ārvalstīs šobrīd ir vieglāk un izdevīgāk kā Latvijā – telpu īre tuvojas nullei, pieejams kvalificēts darbaspēks, uzskata Ekonomistu Apvienība 2010, vēsta "db.lv".
2010. gads būs izšķirošs Latvijas ilgtermiņa attīstībai un prognozējamība šajā situācijā ļautu cerēt uz makroekonomisko stabilitāti, tāpēc ekonomisti paliek pie piecu procentu IKP krituma prognozes. Eksporta tirgus pieaugums, iekšējā patēriņa kritums, situācija darbaspēka tirgū un makroekonomiska prognozējamība ir galvenie faktori, ko minēja Ekonomistu Apvienība 2010 ziemas konferences dalībnieki, pamatojot - 5 % IKP prognozi. «Deflācija pozitīvi ietekmējusi konkurētspējas palielināšanos, taču nepieciešams, lai tai sekotu produktivitātes pieaugums - efektīvas strukturālas reformas, noteiktība nodokļu politikā un veiksmīga to tālākā sadale,» norādījis Apvienības biedrs Mārtiņš Kazāks.
Vislielākās bažas ekonomistos rada nodarbinātības problēma un pieaugošā sociālā neapmierinātība. Iedzīvotāji, kuri zaudē darbu, pamet valsti vai - uzņēmīgākie - dibina mikrouzņēmumus. Diemžēl, līdzīgi kā pārējiem, arī jaundibinātajiem uzņēmumiem katastrofāli trūkst apgrozāmo līdzekļu. Pieaugošie darbaspēka nodokļi gremdē uzņemējdarbībības attīstību. Tomēr aizbraucējiem der padomāt, vai uzsākt ražošanu ārvalstīs šobrīd ir vieglāk un izdevīgāk kā Latvijā – telpu īre tuvojas nullei, pieejams kvalificēts darbaspēks. Tas rada cerību, ka cilvēki drīzumā varētu sākt atgriezties. Runājot par kreditēšanu, publiski pieņemts saistīt to ar banku sektoru.
Taču, kā norāda eksperti, bankas nevar turpināt pildīt visu finanšu institūciju funkcijas kā to pārsvarā darījušas līdz šim. Latvijā pazudusi virkne finanšu instrumentu - nav attīstīti, piemēram, riska kapitāla un riska apdrošināšanas pakalpojumi. Finanšu sektorā būtu jānotiek specializācijai. Kā Latvijas ekonomikai draudīgu faktoru ekonomisti minēja arī gaidāmās vēlēšanas. Bažas ekonomistos rada arī situācija pasaules finanšu tirgos. Kaspars Gerhards un Mārtiņš Bondars uzskata, ka paragri runāt par tā saukto pasaules vadošo ekonomiku atveseļošanos, kas protams, ietekmē arī Latviju. Atzīmējot Latvijas eksporta pieaugumu, ekonomisti izteica pieņēmumu, ka pavasarī ārvalstu investori meklēs iespējas izdevīgiem ieguldījumiem, īpaši tas attiecināms uz finanšu plūsmu no Krievijas.