AirBaltic padomes priekšsēdētājs Vigo Legzdiņš sagaida, ka uzņēmuma 2009. gada peļņa būšot ap desmit miljoniem latu.
V. Legzdiņš par desmit miljoniem Neatkarīgajai stāstīja ar atrunām, ka airBaltic 2009. gada auditēto pārskatu sastādīšana prasīs vēl vairākus mēnešus laika. Galvenais pagājušā gada finanšu rezultāts ir apstiprinājums, ka uzņēmuma 2008. gada zaudējumi 27,8 miljonu latu apmērā ir izņēmums, nevis tendence. Iepriekšējos gadus airBaltic ir noslēdzis biežāk ar peļņu nekā zaudējumiem, bet peļņas summa tomēr nenosedz viena gada zaudējumus. V. Legzdiņš pauda, ka zaudējumi neesot tieši saistīti ar airBaltic darbību, bet neveiksmīgi noslēgtiem līgumiem par degvielas piegādi ar airBaltic toreizējā mātesuzņēmuma SAS starpniecību.
Plašāku publicitāti par kopējiem airBaltic darbības rezultātiem jau vairākus gadus izraisa uzņēmuma bijušā valdes priekšsēdētāja un tagad arī līdzīpašnieka Bertolda Flika alga. Savu ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam viņš iesniedza, atkāpjoties no šā amata. Deklarācija rāda, ka algā viņš saņēmis 240 000 latu, kam jāpieskaita 21 629 lati kompensācijai par dzīvokli un 30 000 latu vērta apdrošināšana. Pēdējos gados nekādas būtiskas izmaiņas viņa atalgošanā nav notikušas. Publiski zināmi bija B. Flika 2007. gada ienākumi vidēji ap 29 000 latu mēnesī. 2008. gads pagāja strīdoties, vai kopuzņēmumu vadītāji ir Latvijas valsts amatpersonas, kurām būtu jādeklarē savi ienākumi. Kad galu galā tika apstiprināti airBaltic zaudējumi, daudzi interesenti ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru priekšgalā ņēmās spriest, cik liela alga vispār pienākas uzņēmuma vadītājam par tādiem darba rezultātiem. Vakar līdzīgai tēmai pievērsās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš aicināšot savu satiksmes ministru Kasparu Gerhardu vismaz padomāt, vai B. Flika "atalgojums šiem apstākļiem ir adekvāts".
Pagājušā gada vidū šķita, ka Latvijas valstij nāksies glābt savu (52% akciju) uzņēmumu airBaltic, nopērkot uzņēmuma akcijas. V. Legzdiņš apgalvoja, ka nekas tāds neesot noticis un netiek arī plānots tuvākajā nākotnē. Uzņēmums ir pats nodrošinājis savai darbībai nepieciešamo naudas plūsmu, bet tā pamatkapitāla palielināšana būtu vajadzīga, ja uzņēmums gribētu dabūt lielu kredītu.
airBaltic akciju kapitālā ir notikušas tikai tādas izmaiņas, ka B. Fliks ir atpircis akcijas no SAS. B. Flika ienākumu deklarācija uzrāda 14 miljonu latu vērtu pirkumu un tikpat lielas parādsaistības. To segšanai ar viņa atalgojumu airBaltic nepietiek. Jautājums par viņa atalgojumu ir atklāts arī tāpēc, ka viņš ir pats pazeminājis sevi amatā par izpilddirektoru. V. Legzdiņš apstiprināja, ka tagad B. Fliks un Latvijas valsts akcionāru līguma noteiktā kārtībā ķersies pie uzņēmuma valdes vietu aizpildīšanas un pienākumu pārdalīšanas starp jauno valdi un vecajiem valdes locekļiem, kas saglabājuši airBaltic citus amatus.