Šā gada valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalstam, tāpēc, ja tādi tiks veikti, valdībai būs jālemj par konkrēto līdzekļu novirzīšanu.
Programma kredītņēmēju atbalstam ir izstrādāta, tomēr tai šā gada budžetā nav paredzēti nepieciešamie līdzekļi.
Finanšu ministrija gan plašāk nekomentē plānoto vienošanās tekstu ar starptautiskajiem aizdevējiem, kurā solīts finansējums grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, jo dokuments joprojām ir konfidenciāls.
LETA rīcībā esošais vienošanās teksts liecina, ka starptautiskajiem aizdevējiem tiks apsolīts konkrēts finansējuma apjoms, kurš tiks novirzīts kredītņēmēju atbalstam.
"Mēs plānojam drīzumā iedarbināt parādu restrukturizācijas stratēģiju, kas būs savietojama ar pašreizējiem fiskālajiem ierobežojumiem, vienlaicīgi turpināsim strādāt pie restrukturizācijas risinājumiem, kas balstīti uz tirgus nosacījumiem. Lai palīdzētu kredītņēmējiem pārvarēt ekonomiskās grūtības (vienlaikus nepieļaujot ļaunprātīgu situācijas izmantošanu), novērstu nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumus un radītu motivāciju bankām piedāvāt parādu atvieglojumus, mēs skaidri noteiktai mājsaimniecību kredītņēmēju grupai varētu piedāvāt kredītu maksājumu garantijas līdz pat diviem gadiem apmaiņā pret kredīta restrukturizāciju no banku puses, ieskaitot aizdevuma pamatsummas samazināšanu (saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti parādu restrukturizācijas stratēģijā)."
Šī shēma būtu pieejama tikai primārā mājokļa hipotekārajiem kredītiem līdz 100 000 latu.
Lai nodrošinātu publisko līdzekļu pareizu izmantošanu, parādu restrukturizācijas shēma netiktu strikti ierobežota līdz 82 miljoniem latu izsniegtajās garantijās visam periodam ar aptuvenajām fiskālajām izmaksām līdz pat 31 miljonam latu gadā. Ja tā tiks ieviesta, Finanšu ministrija līdz 2010.gada decembrim veiks šīs shēmas darbības izvērtējumu, lai noteiktu, vai ir nepieciešami grozījumi, kas uzlabotu tās efektivitāti vai nodrošinātu atbilstību izmaksām (strukturālais kritērijs), liecina neoficiālie dokumenti.
Jau ziņots, ka jaunajā vēstulē SVF un sadarbības memorandā ar Eiropas Komisiju valdība aizdevējiem sola īstenot visaptverošu labklājības pabalstu, pensiju reformas, samazināt valdības izdevumus.
Dokumentā uzsvērts, ka valdības politika šogad būs nozīmīgs solis ceļā uz mērķi ieviest eiro līdz 2014.gadam. Dokumentā arī norādīts, ka valdība veic pārskatu, lai atrastu veidu, kā izvairīties no lielajiem sociālajiem pabalstiem pēc 2012.gada, kad beigsies šogad noteiktie ierobežojumi, pabalstu saņēmējiem, kuriem ir lieli ienākumi.
Valdība sola, ka jau no nākamā gada janvāra stāsies spēkā izmaiņas pensiju sistēmā, lai nodrošinātu tās ilgtspēju. Valdība apņemas jau līdz šā gada jūnija beigām sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā.