Lai gan šonedēļ medijos izskanējis viedoklis, ka Starptautiskais valūtas fonds (SVF) Latvijai varētu direktīvā veidā likt paaugstināt nekustamo īpašumu nodokli un īpašumu kadastrālo vērtību, Latvijas valdības vadītājs šādu scenāriju kategoriski noliedz. Valdis Dombrovskis šorīt intervijā televīzijas kanālam LNT uzsvēra, ka SVF Latvijai neko neuzspiež, vien iesaka veidus kā efektīvāk sasniegt mērķi, proti, samazināt budžeta defecītu no 8,5% šogad līdz 6% no IKP nākamgad.
V. Dombrovskis arī piebilda, ka, viņaprāt, paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli praktiski neesot iespējams, jo Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis ir tik zems, ka vairums cilvēku paaugstināto maksājumu nespētu segt.
Tāpat Ministru prezidents norādīja, ka valsts budžets šobrīd pildās atbilstoši plānotajam. Šā gada divos mēnešos nodokļa neizpilde ir par 0,6%, un tas ir atbilstoši plānotajam, līdz ar to var teikt, ka budžets "pildās samērā precīzi", uzsvēra premjers.
Ministru prezidents prognozēja, ka 2.ceturksnī no nelielas budžeta neizpildes varētu pāriet uz nelielu pārpildi. "Tas būs gada sliktākais ceturksnis, turpmāk situācija tikai uzlabosies," ir pārliecināts Dombrovskis.
Jau ziņots, Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) administrējamo nodokļu ieņēmumu plāns februārī izpildīts par 99,2%,.
Februārī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 192,2 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 271,3 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 79,1 miljons latu. Valsts speciālā budžeta februāra ieņēmumi sasniedza 93,6 miljonus latu, izdevumi - 129,3 miljonus latu, veidojot finansiālo deficītu 35,7 miljonu latu apjomā.
Nodokļu ieņēmumu prognozes neizpilde februārī atzīmējama iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI). IIN un VSAOI tiek nomaksāts no algām, tādējādi atspoguļo tendences legālajā nodarbinātībā. Mazāki, nekā plānots, saņemti arī ārvalstu finanšu palīdzības maksājumi, taču līdzīga situācija veidojās arī pērn gada sākumā, līdz gada beigām situācijai stabilizējoties, informēja Melnace.
Pēc Valsts Ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, februārī izpildīts ir uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa (PVN), naftas akcīzes, alus akcīzes un muitas nodokļa ieņēmumu plāns. Tuvu plānam iekasēti arī alkohola akcīzes un azartspēļu nodoklis. Kopējais VID administrējamo ieņēmumu plāns izpildīts par 99,2%.
Kā uzsver FM, Valsts pamatbudžeta kārtējie izdevumi neuzrāda būtiskas novirzes no plānotā. Salīdzinoši lieli izdevumi bijuši subsīdiju izmaksām, jo Lauku atbalsta dienests izmaksājis 36 miljonus latu tiešmaksājumos. Tāpat arī gada sākumā ir lielāks Latvijas iemaksu apjoms ES budžetā nekā gada otrajā pusē. Papildu izdevumi bijuši arī 9,48 miljoni latu, kas pārskaitīti pašvaldībām kompensācijai par IIN janvārī.
Sociālajā budžetā izdevumi ir pieauguši, kas skaidrojams ar to, ka februārī ir uzsākta pilna apmēra pensiju izmaksa atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam.