Pēc skandāla saistībā ar Latvijas radio LR4 kanāla žurnālistes Olgas Kņazevas izteikumiem nosūtīju jautājumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājam Jānim Siksnim. Atgādināsim: Kņazeva ēterā nolasīja latviešu valodu pazemojošu tekstu. Tā nebija vienīgā reize, kad tika demonstrēta LR4 žurnālistes un šī radio kanāla nepārprotama attieksme pret latviešu valodu.
Jautājumi, ko uzdevu Jānim Siksnim, bija šādi:
1. Saeimas deputāts Artūrs Butāns apgalvo, ka sabiedriskajos medijos strādā 16 nepilsoņi un 5 Krievijas/Baltkrievijas pilsoņi, 3 pievienojušies pēc kara sākuma. Vai tā ir patiesība?
2. Vai šāda situācija ir pieņemama kara apstākļos?
3. Kā reaģēsiet uz skandālu, ko izraisīja LR4 žurnāliste Olga Kņazeva? Vai viņa ir KF pilsone?
Uz tiem SEPLP priekšsēdētājs atbildēja šādi: “Jūsu jautājumi ir nosūtīti medijiem atbildes sagatavošanai. To pienākums ir sniegt skaidrojumu.” Jautājumus nosūtīju arī Latvijas Radio valdes priekšsēdētājai Unai Klapkalnei, kaut gan sākotnējais nodoms bija runāt, kā mēdz teikt, pa tiešo. Taču Klapkalne, izrādās, bija prombūtnē, tāpēc vienīgā iespējamā bija e-pasta saziņa. Pagaidām gan nekādas atbildes nav saņemtas.
Joprojām neskaidrība. Kas tad ir šie 16 nepilsoņi? Kuri ir pieci Krievijas un kuri Baltkrievijas pilsoņi? Vai viņi visi strādā Latvijas Radio? Jo vēl jau ir Latvijas Televīzija. Latvijas sabiedrisko mediju uzticamības jautājums ir arī valsts drošības jautājums, bet kā LR un LTV vadība var garantēt, ka šie nepilsoņi un Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi ir lojāli Latvijai?
Kad sākās Krievijas karš Ukrainā, Latvijā iebrauca daudzskaitlīgs Krievijas žurnālistu pulks, daļa palika mūsu valstī, daļa aizbrauca uz citām Eiropas pilsētām. Latvijas Radio vēstīja: kopš Krievijas sāktā kara uz Latviju no agresorvalsts ir emigrējuši vairāk nekā 200 Krievijas žurnālistu un 23 mediju organizācijas. Iespējams, kāds no viņiem patlaban strādā arī sabiedriskajos medijos.
Valsts drošības dienests Krievijas mediju darbības uzsākšanu Latvijā tolaik saistīja ar izlūkošanas un informatīvās telpas drošības riskiem. Tomēr daži no krievu mediju pārstāvjiem uzskatīja, ka Drošības dienests pārspīlē draudus, ko, iespējams, rada krievu žurnālistu darbības.
VDD brīdināja valsts augstākās amatpersonas, ka ir riski, Latvijā darbu sākot daudziem Krievijas medijiem. Dienests norādīja, ka informatīvajā telpā notiekošo tas vērtē kontekstā ar esošo ģeopolitisko situāciju un Krievijas agresiju Ukrainā.
Tolaik VDD uzskatīja, ka Krievijas neatkarīgo mediju Latvijā uzsāktā darbība, kas vērsta pret Putina režīmu, Krievijas varas iestādēm liks pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu valstij, kā ietekmē varētu paaugstināties Krievijas izlūkošanas un informatīvās ietekmes aktivitāšu intensitāte, kas vērsta pret Latviju.
Tad ar ko esošā situācija atšķiras no tās, kas bija 2022. gadā? “Tikai” ar to, ka tā palikusi draudīgāka. Un “tikai” ar to, ka Latvijas sabiedriskie mediji - būsim atklāti - nereti kalpo neizprotamiem mērķiem. Atcerēsimies kaut vai to, cik nekrietns bija “cūku komikss”, kas izsmēja ukraiņu karavīrus. Bet neatceros, ka par to kādam redaktoram būtu ticis vismaz aizrādījums. Tā kā SEPLP nevar nedz vērtēt saturu, nedz pieprasīt atlaist kādu darbinieku, - nebija arī nekāda vērtējuma šim “komiksam”.
Tagad, kad valsts valodas jautājums kļuvis īpaši svarīgs, aktualizējies sabiedrības pieprasījums izbeigt raidījumus krievu valodā. SEPLP vadītājs tam nepiekrīt, joprojām aizstāvot LR4 tiesības raidīt krieviski. Taču tendenciozais raidījumu stils parāda āža kāju, kas spraucas ārā no sabiedriskā medija ķermeņa aprisēm.
Pēc tam, kad tīmekļa sabiedrība sašutumā par Kņazevas izteicieniem piepildīja ēteru ar nosodījumu, viņa uzrakstīja iesniegumu Valsts drošības dienestam. Un kāpēc ne Pārtikas un veterinārajam dienestam? Vai Aptieku pārvaldei? Kāds sakars žurnālistes nolasītajai vēstulei (?) un cilvēku sašutumam ar VDD? Kāpēc viņa izvēlējās nolasīt tieši šo vēstuli? Vai tāpēc, ka zināja: tieši tā radīs vislielāko šķelšanos sabiedrībā?
Pēc tīmekļa trokšņa izlasījām Latvijas Radio vadības viedokli: “Latvijas Radio nosoda publicētos uzbrukumus Latvijas Radio 4 kolēģei Olgai Kņazevai. Vēršam uzmanību, ka viņas teiktais raidījumā “Neizrunājām” ir izņemts no konteksta un šobrīd tiek izmantots, lai celtu neslavu gan žurnālistei, gan Latvijas Radio un šķeltu sabiedrību. Raidījumā žurnāliste nolasa klausītāja vēstuli, pēc tam viesiem vaicā, kā rīkoties, lai sabiedrībā šādu viedokļu par latviešu valodu būtu mazāk. Lūdzam ikvienu iedziļināties un noklausīties Olgas veidoto raidījumu. Šis kalpo kā piemērs, cik viegli ir sašķelt sabiedrību ar skaļiem virsrakstiem, neiedziļinoties saturā.”
Nē, sabiedrība tiek šķelta ar šādiem raidījumiem un šādu - Kņazevas un viņai līdzīgo - attieksmi. Tā tiek šķelta ar divvalodības graujošo raksturu, ko spītīgi atsakās konstatēt gan LR vadība, gan SEPLP. Un kāpēc gan mums būtu “jāiedziļinās”
Kņazevas raidījumā - ņemot vērā, ka daudzi cilvēki nesaprot krievu valodu? Vai raidījumā bija subtitri latviešu valodā? Ak nebija? Tad ko mums cenšas iebarot Latvijas Radio vadība?
Un vēl. Tas ir visai apkaunojoši, ka 33 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mūsu diskusijas centrējas uz latviešu valodas jautājumu, precīzāk, uz latviešu valodas saglabāšanu: šim jautājumam jau sen vajadzēja būt atrisinātam ar latviešu valodas dominanci. Bet tikmēr mēs turpinām diskutēt, kāpēc sabiedriskajos medijos strādā nepilsoņi un Krievijas/Baltkrievijas pilsoņi. Kad beidzot beigsim brīnīties un sapratīsim, ka arī latviešu valoda ir mūsu drošības jautājums.
