Pētījums: 82% iedzīvotāju vēlas visu veikalu atvēršanu

© Vladislavs Proškins/F64

Šobrīd norit jau trešais mēnesis, kopš Latvijas tirdzniecības nozare ir “lokdaunā” un cilvēkiem nav saprātīgu iespēju apmierināt savas ikdienas iepirkšanās vajadzības. Turklāt pētījumā* atklāts, ka lielākā sabiedrības daļa jeb 85% neizprot, kāpēc limitētas ne-pārtikas preces var iegādāties klātienē, bet citas – tikai distancēti. Vienlaikus 82% iedzīvotāju pauduši vēlmi, ka ir pienācis laiks mīkstināt tirdzniecības ierobežojumus, ļaujot strādāt visiem veikaliem.

Ko cilvēki domā par pašreizējiem iepirkšanās un citiem ierobežojumiem?

Vislielākais atbalsts sabiedrībā ir ierobežojumiem, kas saistīti ar ceļošanu un ceļotāju testēšanu (69%), sejas masku lietošanai publiskās iekštelpās (59%), liegumam rīkot publiskus kultūras un izklaides pasākumus (51%). Precīzi puse (50%) aptaujāto izprot arī cilvēku skaita ierobežojumus veikalos un ar tiem saistītos kontroles mehānismus.

Bet tikai 6% iedzīvotāju par samērīgiem un epidemioloģiskai situācijai atbilstošiem uzskata tirgojamo preču klāsta ierobežojumus, daļu preču atļaujot tirgot vien attālināti. Citiem vārdiem sakot - 94% jeb gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji nav mierā ar pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem. Ļoti daudzi (67%) neizprot arī liegumu nodarboties ar sportu iekštelpās un gandrīz tikpat liels cilvēku pulks (63%) nav mierā ar faktu, ka kafejnīcas un restorāni izsniedz ēdienu tikai līdzņemšanai.

“Nedrīkst novērtēt par zemu cilvēku ikdienas vajadzības, starp kurām ir ne tikai pārtikas un higiēnas preču iegāde, bet arī apģērbu un apavu uzlaikošana pirms pirkuma veikšanas. Bet diemžēl tieši šādos apstākļos dzīvojam jau pārāk ilgi. Tāpēc var pilnībā saprast sabiedrības neapmierinātību ir esošajiem tirdzniecības ierobežojumiem un vēlmi tos mainīt, paejot soli pretim drošiem klātienes pirkumiem,” saka Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Kāds, cilvēkuprāt, ir zelta vidusceļš?

Vaicāti par optimālāko risinājumu klātienes veikalu darbībai, kas ļautu iegādāties visu nepieciešamo, vienlaikus neatstājot negatīvu iespaidu uz Covid-19 epidemioloģisko situāciju, iedzīvotāji pamatā svārstās starp diviem variantiem. Populārākais scenārijs (36%) - cilvēki vēlas, lai visi veikali būtu atvērti ar nosacījumu, ka tie strādā garāku darba laiku, tādējādi laikā izkliedējot pircēju plūsmu veikalos.

Un gandrīz tik pat bieži (33%) cilvēki min variantu - ir jāļauj strādāt visiem veikaliem, bet ar nosacījumu, kas tas notiek tikai darba dienās, šādā veidā mazinot iedzīvotāji vēlmi tajos uzturēties izklaides nolūkos. Bet 13% iedzīvotāju neiebilstu, ja iepirkšanās klātienē ne-pārtikas preču kategorijām tiktu atvērta ar nosacījumu, ka veikalu apmeklējumu nepieciešams iepriekš pieteikt.

Tikai 5% respondentu uzskata, ka tirdzniecības ierobežojumiem ir jāpaliek tādiem, kādi tie ir šobrīd. Bet 4% ir tendēti domāt pretēji vairuma viedoklim, vēloties vēl stingrākus iepirkšanās ierobežojumus.

* ”Domina Shopping” pētījums veikts sadarbībā ar “OMD Snapshots” 2021. gada martā, datorizētā veidā aptaujājot 703 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.


Papildu informācija:

Ērika Kirsone-Kriviņa

MM&A | Hill+Knowlton Strategies projektu direktore / Domina Shopping PR konsultante

Tālr. +371 26390540; e-pasts: erika.kirsone-krivina@mmacomms.lv

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.