Kaimiņvalstu salīdzinājumā, Latvijas iedzīvotāji viskūtrāk investē naudu nākotnei

© pexels.com

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielākā daļā ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas - 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā - nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% - līdz 20 eiro un tikpat daudz - no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji - tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā - akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Igaunijā ik mēnesi investē vien trešdaļa ieguldītāju, bet 40% dara to retāk nekā reizi gadā. Apmēram trešdaļa mēnesī novirza investīcijām no 20 līdz 50 eiro, 26% - no 50 līdz 100 eiro, 14% - no 100 līdz 200 eiro un 23% - vairāk nekā 200 eiro.

Lietuvā, kur investīcijas veic 52% iedzīvotāju, nekustamais īpašums ir tikpat populārs, kā privātie pensiju fondi un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana - katrā no šiem instrumentiem iegulda apmēram 17-18% respondentu. Ar ikmēneša regularitāti ar ieguldīšanu nodarbojas 36% investoru un lielāka daļa no viņiem (35%) iegulda no 20 līdz 50 eiro. 30% iegulda no 50 līdz 100 eiro, bet 17% - no 100 līdz 200 eiro.

Trešdaļai investoru ir tikai pamatzināšanas un tas nav šķērslis

Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš skaidro, ka privātie pensiju fondi var būt laba alternatīva, kad krājkontu procentu likmes ir tik zemas, kā šobrīd: “Visbiežāk iedzīvotāji izvēlas tos, jo nav pārliecināti par savām zināšanām ieguldījumu jomā. Mūsu aptaujas rezultāti liecina, ka no tiem, kuri jau veic investīcijas, vairāk nekā trešdaļa atzīmē, ka viņiem ir zināmi tikai investēšanas pamatprincipi. Savukārt tie, kuri neveic investīcijas, savu zināšanu līmeni novērtē vēl zemāk”.

Investēšanas plāni - kriptovalūtas zaudē nekustamajam īpašumam

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri neveic investīcijas, 12% plāno sākt to darīt tuvāko 12 mēnešu laikā, savukārt vēl 65% pagaidām investīcijas neplāno, bet viņiem tas šķiet interesanti, tāpēc viņi mēģina uzzināt vairāk par dažādām iespējām.

Runājot par iespējamiem ieguldījumu plāniem, lielākā daļa (34%) atzīmē, ka gribētu ieguldīt nekustamajā īpašumā. 26% respondentu gribētu ieguldīt uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, 25% - akcijās un privātajos pensiju fondos, 15% - investīciju fondos, 11% - kriptovalūtās un 10% - zeltā.

Andris Lāriņš citē Polu Samuelsonu, sakot, ka “investēšanai ir jālīdzinās vērojumam, kā žūst krāsa vai kā aug zāle - ja vajadzīgs azarts, tad paņemiet 800 dolārus un brauciet uz Lasvegasu!” Skatoties uz investīciju rezultātiem nevis mēnešu vai gadu bet desmitiem gadu griezumā, statistika rāda, ka vislielāko peļņu (jeb investētās naudas pieaugumu) pēdējās desmitgadēs devis ASV akciju tirgus, kam ļoti tuvu seko investīcijas nekustamajā īpašumā un jaunattīstības un Eiropas valstu akciju tirgos.”

Viņš uzsver, ka pēdējā laikā pieaugošo popularitāti piedzīvojušais kriptovalūtu tirgus ir vēl par jaunu, lai varētu runāt par ilgtermiņa testa izturēšanu, neskatoties uz to, ka dažu pēdējo gadu rezultāti šajā segmentā ir fantastiski. “Protams, vēsturiskie dati negarantē tādu pašu rezultātu nākotnē un runa ir par pacietību un novērojumiem ilgtermiņā, jo viens vai otrs gads var būt arī ar negatīvu zīmi. Svarīgi ir veikt regulāras investīcijas, investējot gan tad, kad cenas ir relatīvi augstas, gan arī tad, kad tās krīt, kas ļauj uzlabot vidējo pirkšanas cenu”, noslēdz Andris Lāriņš.

Aptaujā arī noskaidrots, kādas ir iedzīvotāju lielākās bažas, kas neļauj kļūt par investoriem.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.