Valdība diskutēs, vai Latvijā uz laiku vajadzētu samazināt PVN atsevišķās nozarēs

© pexels.com

Nākamā gada budžeta sarunu laikā tiks aktualizēts piedāvājums ieviest terminētu samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) atsevišķās nozarēs, trešdien intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Ministrs skaidroja, ka runa ir par trīs nozarēm, kuras Covid-19 pandēmijas krīzē ir cietušas visvairāk un vēl nav pilnvērtīgi atguvušās - izmitināšanas pakalpojumiem, ēdināšanu un sportu iekštelpās. Šīm nozarēm Ekonomikas ministrija piedāvās uz diviem gadiem ieviest samazinātu 5% PVN likmi.

"Šāds piedāvājums ir iesniegts valdībā, taču pagaidām koalīcijā tam nav atbalsta. Piedāvājumu aktualizēsim, sākot sarunas par nākamā gada budžetu. Virkne valstu to jau ir darījušas, šāds atbalsta pasākums būtu nepieciešams, lai nozares spētu atjaunoties," sacīja Vitenbergs.

Viņš piebilda, ka terminētās samazinātās PVN likmes noteikšana būtu labs signāls uzņēmējiem, lai viņi būtu konkurētspējīgi vismaz Baltijas mērogā.

Vitenbergs pastāstīja, ka, lai gan ir pārtraukta apgrozāmo līdzekļu subsīdiju, algu subsīdiju un dīkstāves pabalstu izmaksa, tomēr uzņēmējiem joprojām ir pieejams atbalsts, ko sniedz "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" - aizdevumu garantijas un eksporta garantijas.

"Ja rudenī, pieaugot saslimstībai ar Covid-19 un ieviešot jaunus ierobežojumus, būtu tāda nepieciešamība, tad varētu ātri atkal ieviest jau izstrādātos atbalsta pasākumus, kuri ir universāli un var palīdzēt nozarēm pārvarēt krīzi," teica Vitenbergs.

Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka visaptveroša uzņēmumu darbinieku vakcinācija palīdzētu mazināt uzņēmējdarbības riskus, kā arī izvairīties no dažādiem ierobežojumiem. "Plānots, ka vakcinētiem cilvēkiem būs mazāk ierobežojumu, tāpēc svarīgi audzēt vakcinācijas aptveri, lai būtu pēc iespējas vairāk cilvēku, kas spēj izmantot pakalpojumus bez ierobežojumiem," sacīja Vitenbergs.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.