Ekonomikas indekss: pesimistisks noskaņojums valda lielākajā daļā uzņēmumu

© f64.lv, Kaspars Krafts

Uzņēmēji vispārējo aktivitāti Latvijas ekonomikā pērn ceturtajā ceturksnī vērtēja negatīvi, vēsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), atsaucoties uz pētījuma "LTRK Ekonomikas indekss", kas veikts sadarbībā ar SKDS, datiem.

Savukārt optimistiski noskaņoti uzņēmēji bijuši par konkurenci pārstāvētajā nozarē, investīciju apjomu uzņēmumā un uzņēmuma apgrozījumu.

Kopumā 2021.gada ceturtajā ceturksnī Latvijā lielākajā daļā uzņēmumu bija pesimistisks noskaņojums, taču salīdzinājumā ar 2021.gada sākumu noskaņojums ir uzlabojies. Pētījumā noskaidrots, ka indeksa vērtība joprojām ir zem 50 punktu robežas - tā ir 48,88 punkti, kas liecina par nelielu uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2021.gada ceturksni ceturksni, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 5,54 punktiem.

Pagājušā gada nogalē optimistiski noskaņoti bija tirdzniecības jomas uzņēmumu vadītāji, bet nedaudz pesimistiski noskaņoti bija pakalpojumu jomas un ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji. Vispesimistiskāk noskaņoti bija būvniecības jomas uzņēmumu vadītāji.

Salīdzinot ar 2021.gada sākumu, uzlabojies noskaņojums ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāju vidū, savukārt noskaņojums samazinājies būvniecības jomas uzņēmumos. Optimistiskāks noskaņojums bija lielajos uzņēmumos ar darbinieku skaitu 250 vai vairāk, uzņēmumos ar apgrozījumu, kas lielāks par pieciem miljoniem eiro, kā arī Pierīgas un Latgales uzņēmumos.

Attiecībā uz nākotni aptaujātie uzņēmēji pauduši nelielu optimismu - 2021.gada pēdējā ceturksnī nākotnes indeksa vērtība bija 50,42 punkti, kas ir pirmā optimistiskā nākotnes indeksa vērtība, kas novērota kopš 2019.gada pirmā ceturkšņa. Sliktākā prognoze bija saistībā ar uzņēmumam nepieciešamā darbaspēka pieejamību, taču sliktas prognozes bija arī attiecībā uz nodokļu likmēm un nodokļu administrēšanu.

"Lai arī pirmo reizi teju trīs gadu laikā redzam optimistisku uzņēmēju vērtējumu par nākotni, bažīgais nozaru šī brīža situācijas vērtējums ir pilnībā saprotams. Vēl aizvien pastāvošā nenoteiktība Covid-19 izplatības sakarā, būtiskais energoresursu cenu pieaugums, darbaspēka pieejamības problēmas un zaļās politikas iniciatīvu ieviešana ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko uzņēmēji saskarsies 2022.gadā," pauž LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Viņš atklāj, ka LTRK cer, ka Saeimas vēlēšanu gads ne tikai iezīmēs politikas veidotāju reaģētspējas uzlabošanos, mazinot neparedzamības sajūtu, bet arī dos skaidru redzējumu par politisko amatu tīkotāju iecerēm Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšanai.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.