Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn bija 11,1 eiro, kas ir krietni zemāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" pirmdien publiskotie dati.
Saskaņā ar tiem zemākas nekā Latvijā darbaspēka izmaksas ekonomikā, neskaitot lauksaimniecību un valsts pārvaldi, pērn bija vien Bulgārijā (septiņi eiro stundā), Rumānijā (8,5 eiro) un Ungārijā (10,4 eiro).
Lietuvā darbaspēka izmaksas stundā pagājušajā gadā bija 11,3 eiro, bet Igaunijā - 14,5 eiro.
Savukārt vislielākās darbaspēka izmaksas pagājušajā gadā reģistrētas Dānijā (46,9 eiro), Luksemburgā (43 eiro), Beļģijā (41,6 eiro), Zviedrija (39,2 eiro), Nīderlandē (38,3 eiro) un Francijā (37,9 eiro).
ES vidēji šis rādītājs bija 29,1 eiro, kas ir par 1,7% vairāk nekā 2020.gadā. Eirozonā darbaspēka izmaksas pērn salīdzinājumā ar 2020.gadu pieaugušas par 1,2%, sasniedzot 32,8 eiro stundā.
No eirozonas valstīm vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada izteiksmē reģistrēts Lietuvā (+12,5%), Igaunijā (+6,5%), Kiprā un Slovēnijā (abās valstīs +6,2%), kā arī Latvijā (+6,1%). Savukārt kritums reģistrēts vien Itālijā (-1,6%) un Spānijā (-0,3%).
Ārpus eirozonas esošo ES valstu vidū lielākais darbaspēka izmaksu, rēķinot vietējā valūtā, kāpums pērn bijis Bulgārijā (+9,1%) un Polijā (+8,2%).
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.