Ieilgušais augsto cenu periods pasaules preču biržās neapskaužamā situācijā nostādījis gaļas ražošanas un pārstrādes nozari. Kopš 2020. gada vasarā pēc pirmajiem Covid-19 šokiem atsākās cenu pieauguma bums pasaules preču biržās, ar to tika radīts iedīglis energoresursu cenu pieaugumam līdz vēl nebijušiem apmēriem. Jauns problēmu vilnis radās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas iepriekšējās tendences dzīves dārdzības pieaugumā sakāpināja vēl vairāk. Ja salīdzina pāris gadu zemākos un augstākos energoresursu cenu līmeņus biržā, tad šajā periodā cenas atšķirība varēja pārsniegt pat 20 reizes.
Tāpat dārgākas kļuvušas visas citas ar ražošanu saistītās lietas. Līdz ar to teorētiski būtu jāgaida tālāks gaļas produktu cenu kāpums veikalu plauktos, taču no pašu uzņēmumu teiktā izriet, ka izvairīšanās no produkcijas cenu papildu celšanas notiks tik ilgi, cik vien tas iespējams. Teorētiski tas pat var nozīmēt, ka jauns tālāks cenu kāpums var izpalikt, neraugoties uz Krievijas paziņojumiem par izstāšanos no “Melnās jūras graudu darījuma”, kurš, neraugoties uz karadarbību, bija pavēris iespēju Ukrainai eksportēt savus graudus no trim Melnās jūras ostām. Taču, kamēr nākotnes procesi vēl ir “miglā tīti”, jau līdz šim notikušie sadārdzinājumi ir radījuši visai ievērojamas problēmas.
Kā skaidro a/s “Putnu fabrika Ķekava” valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs, energoresursu cenu kāpums viņa pārstāvēto uzņēmumu ietekmē gan tieši - kāpinot putnu audzēšanas procesa un tālākās pārstrādes izmaksas, gan arī pastarpināti, saņemot pakalpojumus un preces no sadarbības partneriem. Nozares pārstāvis teic, ka straujais energoresursu un barības cenu sadārdzinājums ietekmēs visas Eiropas putnkopjus un tā lielākā ietekme ir gaidāma tikai 2022./2023. gada ziemā. Būs jārēķinās ar cenu pieaugumu gāzes un citu energoresursu cenu pieauguma dēļ, tas var nozīmēt arī mazākus pārdošanas apjomus.
Jautāts par izmaksu kāpuma apmēriem, uzņēmuma vadības pārstāvis teic, ka visstraujākais ir bijis gāzes sadārdzinājums, cenai gada laikā pieaugot par 603%, bet elektrības tarifs šajā laikā audzis par 187%. Savukārt patēriņa samazināšana uz pašreizējo apjomu fona rada virkni risku, kas saistīti ar biodrošību. Vienlaikus uzņēmums ir atkarīgs arī no lopbarības cenām, kuras veido 60% no kopējām kompānijas izmaksām, un tās ietekmē gan dārgāki graudi, gan energoresursi. Šajā pozīcijā izmaksas pieaugušas par 38%. Tāpat par 30% augušas iepakojuma cenas.
"Neviens nevar prognozēt notikumu attīstību, tāpēc tirgū saglabājas nenoteiktība un ar to saistītie riski. Patlaban neprognozējam cenu samazināšanos un vienlaikus ceram uz to stabilitāti esošajā līmenī," situāciju komentē A. Pranckevičs. Viņš piebilst, ka, balstoties uz šī brīža energoresursu sadārdzinājumu, ir veikts aptuveno zaudējumu aprēķins un 12 mēnešu periodā grupas uzņēmumu zaudējumi būs ap 9 miljoniem eiro.
Putnu gaļas ražotājam atbalstu sniedz iespēja variēt starp vietējo un eksporta tirgu. "Apmēram 50% mūsu produkcijas tiek realizēta tepat Latvijā, savukārt 50% eksportējam uz Skandināviju un citām Eiropas valstīm. Rūpīgi sekojam līdzi tam, kas tiek realizēts vietējā tirgū, un, ja redzam, ka pieprasījums ir mazāks, pārstrukturizējam ārvalstīs realizējamos apjomus, palielinot eksporta kopējo apjomu. Tas mums ļauj turpināt ražot un pārdot savu produkciju mainīga pieprasījuma apstākļos," skaidro A. Pranckevičs.
Uz energoresursu cenu pieaugumu norāda arī gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs Andrejs Ždans. Taču vienlaikus viņš vērš uzmanību uz plašāku problēmu loku, kuru dēļ naudas vērtību “apēd” inflācija.
“Pašlaik esam spiesti novērot vairākus būtiskus faktorus, kas veicina turpmāku cenu pieaugumu, viens no tiem ir naudas vērtības samazināšanās, kas tostarp tiek stimulēta valsts pārvaldes līmenī. Tas tiek darīts ar tā saucamo “helikoptera naudas” sadali, proti, dažādu atbalsta un kompensācijas programmu starpniecību energonesēju sadārdzinājuma pieauguma segšanai, kas būtībā tikai palielina valsts ārējo parādu, par ko būs jāmaksā mums visiem. Patiesībā mēs jau tagad maksājam par to ar savas naudas vērtības samazinājumu jeb tā saukto inflācijas nodokli, kad nauda kļūst mazvērtīga, tās pirktspēja samazinās. Piedzīvojam unikālu, vēsturisku brīdi - rekordaugstu inflāciju, novērojam, kā ekonomikā pieaug kopējā naudas masa, taču sarūk pakalpojumu un preču piedāvājums,” situāciju vērtē A. Ždans.
Viņaprāt, ir jārēķinās, ka arī nākamos gadus inflācija soļos pa priekšu mūsu ieņēmumiem, kā rezultātā visi, izņemot tos, kas šobrīd tirgo gāzi un elektrību, kļūs nabadzīgāki. Viņš pieļauj, ka turpmākos 2-3 gadus turpināsim novērot, kā sarūk naudas vērtība. Attiecībā uz produktu nākotnes cenu kompānijas vadības pārstāvis min arī inflācijas gaidas, kad, pamatojoties uz prognozēto inflācijas pieaugumu, ražotāji un tirgotāji savā produktu cenā iekļauj riskus, kas saistīti ar turpmāku cenu pieaugumu. Tādējādi, neskatoties uz to, ka pašizmaksa vēl nav palielinājusies, gala produkta cena aug.
Uz vispārējā dārdzības pieauguma fona gaļas pārstrādes nozares pārstāvis saredz divus faktorus, kas cenas var samazināt. Viens no tiem ir pieprasījuma kritums patērētāju pirktspējas samazināšanās dēļ, ko, pēc A. Ždana teiktā, jau tagad varot novērot. Līdz ar energonesēju izmaksu pieaugumu mājsaimniecības ir spiestas ekonomēt, kas ietekmē kopējo patēriņu. Kā otru faktoru viņš min būtisku kopējās inflācijas samazinājumu. Faktiski inflācijai vajadzētu mazināties 6-10 reizes. Pašlaik Latvijā oficiālā inflācija jau pārsniegusi 22%, taču par normālu inflāciju tiek uzskatīti 2-4%.
“Es šaubos, ka Eiropas Savienības vai vietējās varas iestādes vēlēsies samazināt inflāciju līdz pieņemamam līmenim. Tā vietā tiks drukāta jauna nauda kā finansējums dažādām atbalsta programmām, kompensācijām un tamlīdzīgi. Domāju, ka ES valstīm ir izdevīgs inflācijas jeb tā saucamais neredzamais nodoklis, no kura tās gūst labumu. Tas ir slēpts nodoklis, kas ļauj kāpināt nodokļu ieņēmumus un amortizēt jeb samazināt valdību parādu vērtību,” notiekošo vērtē A. Ždans. Taču, vērtējot situāciju kopumā, viņaprāt, patlaban neesot pamata gaidīt būtisku cenu samazinājumu.