Tautsaimniecībā valdot dažādiem satraukumiem, arī celtniecības nozarē neklājas tik labi, kā daudziem varētu šķist no malas, domājot par it kā esošu “būvniecības bumu” Latvijā. Patiesībā celtniecības apjomi sarūk jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas, mazinot arī būvnieku pienesumu valsts ekonomikā.
Arī šā gada trešais ceturksnis nav bijis nekāds izņēmums un tā laikā salīdzinājumā ar atbilstošu laika nogriezni pagājušajā gadā būvniecības produkcijas apjoms ir sarucis par 13,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būvniecības apjoma kritums bija ēku būvniecībā - par 14,2 %, specializētajos būvdarbos - par 13,3 % un inženierbūvniecībā - par 12,2%. Gada deviņos mēnešos pret šo laika periodu pērn kopējais būvdarbu apjoms krities par 12,5%, tādējādi var teikt, ka izaugsmes tempu ziņā situācija nozarē neuzlabojas. Turklāt sliktākais ir tas, ka būvniecības apjomi (rēķinot tos pret atbilstošu laika periodu gadu iepriekš un atskaitot cenu ietekmi) samazinājušies jau piecus ceturkšņus pēc kārtas.
Pašu būvnieku teiktais CSP aptauju ietvaros par notiekošo nozarē arī nav nekas iepriecinošs, un statistiķi būvniecības uzņēmumu noskaņojumu dēvē kā “stabili pesimistisku”. Kā aptaujā norāda paši nozares uzņēmumi oktobrī, būvniecības aktivitāti ierobežoja darbaspēka trūkums (norādījuši 33% respondentu), nepietiekams pieprasījums (30% respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (22% respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 24% un 12% respondentu, un te pārsvarā minēts būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums. To uzņēmēju īpatsvars, kuru būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori, oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir samazinājies par 6 procentpunktiem un nokritis līdz 17%.
Neraugoties uz to, ka būvniecības apjomu mazināšanās notiek jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas, paša procesa izmaksas turpina pieaugt. Tas attiecas uz gan uz darbaspēka izmaksām, gan dažādu iekārtu ekspluatāciju un jo īpaši uz būvmateriālu cenu pieaugumu. Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn būvmateriālu izmaksas pieaugušas par 27,2%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 18,1%, bet strādnieku darba samaksa gada laikā cēlusies par 10,1%.
Būvētgribētājiem labā ziņa ir tā, ka celtniecības izmaksu pieauguma temps, lai arī negribīgi, tomēr nupat sācis sarūk. Septembrī kopējais būvniecības izmaksu pieauguma temps bija par dažām procentu desmitdaļām mazāks nekā trešajā ceturksnī kopumā. Tas aptuveni līdzīgā mērā attiecas gan uz nozarē strādājošo atalgojumu, gan arī iekārtu ekspluatācijas un būvmateriālu izmaksām. Ja runā par pēdējiem, tad, saglabājoties līdzšinējam ekonomikas un finanšu tirgus kursam, ir pamats domāt, ka nākamajos mēnešos būvmateriālu izmaksas varētu samazināties vēl.
Viens faktors ir saistīts ar kopējo celtniecības darbu apjomu samazināšanos tāpēc, ka patlaban trūkst līdzekļu jaunu būvdarbu veikšanai. Turklāt šo procesu vēl vairāk pastiprina fakts, ka līdz ar iepriekšējo izmaksu pieaugumu būvniecību vairs nevar veikt par izmaksām, kas tika "tāmētas", piemēram, gadu iepriekš. Piemēram, attiecībā uz jaunu dzīvojamo ēku būvniecību ir dzirdēts, ka attīstītāji projektus ir apstādinājuši, jo izmaksas ne tuvu vairs neiekļaujas tāmēs, līdz ar to mājokļu gala cena var šķist tik augsta, ka trūks interesentu to iegādei. Savukārt līdz galam neizpārdoti dzīvokļu projekti finansiāli vēršas pret pašiem attīstītājiem, tāpēc ka pieaug projekta apsaimniekošanas izmaksas, turklāt tagad, kad tās ietekmē ievērojami dārgāki energoresursi nekā iepriekš. Līdz ar to potenciālajiem interesentiem mājokļa pārdošana kļūst vēl grūtāka.
Savukārt tiem attīstītājiem, kuri izvēlas riskēt un mājokļus celt, dzīvokļu pārdošanas cenas vienalga, visticamāk, būs vismaz par dažiem desmitiem procentu augstākas nekā sākotnēji domāts. Līdzīgi ir ar citu būvju tāmēm, tāpēc celtniecības apjomiem, visticamāk, vajadzētu rukt vēl, vienlaikus velkot lejup arī cenas. Vienlaikus būvmateriālu cenu kritumu veicina arī situācija finanšu tirgos, kur, piemēram, industriālajiem metāliem cenas kopš pavasara maksimumiem ir ievērojami sarukušas. Naftas cenas arī kopš augstākajiem punktiem ir kritušas, taču pagaidām to virzībai lejup vairs nav iepriekšējos mēnešos izteiktās tendences.
Tradicionāli, sākoties dažādām ekonomiskajām problēmām, valstis cenšas stutēt nekustamā īpašuma un būvniecības nozari, jo tā vienlaikus ir arī tautsaimniecības sildīšana. Līdz ar lielākiem apgriezieniem nekustamā īpašuma un būvniecības nozarēs aug pieprasījums ne tikai pēc celtnieku darba rokām, bet arī pēc būvmateriāliem, kas sekmē ražošanas apjomu palielināšanos kokapstrādē, metālapstrādē un nemetālisko minerālu ražošanā, kā arī tirdzniecības un transporta nozaru pakalpojumiem. Jautājums - vai pašreizējā ekonomikas recesija būs tik iespaidīga, lai paātrinātu dažādu publiskā sektora objektu celtniecību.
Pašreizējās recesijas iespaidā ir maz cerību uz būtiskām mājsaimniecību aktivitātēm kā celtniecības nozares stimulēšanas palīgiem. Te ir jārunā par mazāku mājsaimniecību rocību gan inflācijas, gan augošo procenta likmju ietekmē. Raugoties uz pašreizējiem un prognozētajiem likmju izmaiņu tempiem, par iecerēto māju kredītā var nākties atmaksāt par desmitiem procentu vairāk nekā iepriekš domāts. Vienlaikus, ja sāksies izmaksu samazināšanās, ir iespēja cerēt uz to, ka arī potenciālā aizdevuma pamatsumma nākamgad var izrādīties mazāka nekā tad, ja aizdevums tiktu ņemts patlaban. Tiesa, šajā procesā nezināmo vēl ir daudz, sevišķi vēl tāpēc, ka patlaban dažādu materiālu cenu virzību nosaka pilnīgi citi faktori nekā cenu burbuļos, kādi ir piedzīvoti iepriekš. Iepriekš, piemēram 2007.-2008. gadā, pie cenu burbuļiem celtniecības un nekustamo īpašumu nozarē tika nonākts vienkāršas alkatības un finanšu pārmērību dēļ, savukārt šoreiz situāciju ietekmē karš. Lai gan var paredzēt, ka Ukraina kā valsts agresora priekšā noturēsies un visdrīzāk ar katru nākamo mēnesi kļūs tikai stiprāka, taču nav prognozējams kara ilgums un dažādi tā blakusefekti, kas pastarpināti nonāk līdz vienkāršas vienģimenes mājas būvniecībai Latvijā.
Savukārt runājot makroekonomikas kategorijās, mazāka rocība, lai stimulētu celtniecību, ir arī valstij. Ņemot vērā faktorus, kas ir saistīti gan ar privātā, gan publiskā sektora finansiālo kapacitāti, ir pamats domāt, ka kopējie būvniecības apjomi Latvijā turpinās sarukt. Tāpat kā turpinās samazināties celtniecības pievienotā vērtība valsts ekonomikas pīrāgā. Patlaban tā ir aptuveni divas reizes mazāka nekā tā dēvētajos treknajos gados. Šā gada otrajā ceturksnī būvniecības radītā vērtība valsts tautsaimniecībā bija 4,8%. Salīdzinājumam - 2008. gada 2. ceturksnī šis skaitlis sasniedza 10,4%. Patlaban būvniecības īpatsvars ekonomikā ir apmēram par pusprocentpunktu mazāks nekā “normālajos gados” iepriekšējās desmitgades izskaņā, kad tautsaimniecības attīstība bija samērā sabalansēta.