Kreditēšanas pieaugumu Latvijā straujāku par nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šogad nevar solīt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
"Balstoties uz pagājušā gada un šā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem, mēs prognozējam, ka kreditēšanas portfelis varētu augt, bet es nevaru apsolīt, ka tas būs virs nominālā IKP pieauguma," teica Bajāre.
Viņa uzsvēra, ka brīdī, kad gada inflācijas prognoze ir 8,5% un Eiropas Centrālā banka (ECB) piekopj ekonomikas slāpēšanas politiku, runāt par ekonomikas izaugsmi un ļoti apsteidzošu kreditēšanas portfeļa pieaugumu, nav pamata.
"Jebkurā gadījumā mums ir ļoti svarīgs arī pieprasījuma faktors, lai būtu uzņēmēji, kas ir gatavi attīstīties un ir gatavi ieguldīt savos uzņēmumos. Tad attīstīsies arī veselīga kreditēšana,"sacīja Bajāre.
Tāpat viņa norādīja, ka pēdējie pieci gadi noteikti nav bijuši vienkārši, jo pandēmija faktiski mainīja visu pasauli tā, kā to nevarēja nekad iedomāties, savukārt pēc tam sākās karš Ukrainā, kas radīja lielu ģeopolitisko nedrošību. No tā izrietēja energoresursu un visu pārējo cenu kāpums.
"Mēs šobrīd piedzīvojam inflāciju, kādu pēdējā desmitgadē neesam redzējuši. Līdz ar to, ja objektīvi raugāmies, tad mājsaimniecībām lielākā izdevumu daļa aiziet komunālajiem maksājumiem un pārtikas iegādei. Cilvēku rocība, lai atļautos ņemt kredītu un iegādāties jaunu mājokli, nav neizmērojama, līdz ar to mums jāsabalansē savas spējas ar vēlmēm. Tāpēc ir neliela piebremzēšanās," pauda Bajāre.
Vienlaikus asociācijas vadītāja minēja, ka pandēmija ļoti lielā mērā mainīja cilvēku prioritātes, jo līdz šim nekad cilvēki tik daudz nebija dzīvojušies pa mājām, un faktiski tāpēc arī cilvēkiem māju aspekts ir nokļuvis daudz augstāk viņu prioritātēs. Ļoti daudzi turpina strādāt attālināti vēl šobrīd, tāpēc aktuāla ir nepieciešamība pēc atsevišķi iekārtotas darbavietas. "Joprojām mājokļa jautājums ir augstu prioritāšu listē, bet ir jautājums, kurā brīdī mēs tiešām to varam atļauties," piebilda Bajāre.
Savukārt, runājot par iespējamo virspeļņas nodokļa piemērošanu bankām, asociācijas vadītāja pauda cerību, ka politiķi apzinās, ka šim solim ir milzīgi potenciālie riski.
"Pēdējā reize, kad par to tika runāts ar nozari, bija Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, un gan premjers, gan finanšu ministrs, gan Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka šis nav pamata scenārijs. Viņi visi apzinās, ka šāda nodokļa uzlikšana vienai konkrētai nozarei noteikti nesekmēs ekonomikas attīstību un spēcīgāku kreditēšanu, kas tiek sagaidīta tieši no finanšu nozares. Tāpēc es ceru, ka riski ir apzināti," sacīja Bajāre.
Viņa norādīja, ka asociācija diskusijās ir minējusi gan Lietuvas pieredzi, gan potenciālos riskus, kas Latviju padarītu neinteresantu investoriem un mazinātu paļāvību uz stabilu, prognozējamu biznesa vidi un nodokļu sistēmu.
"Šāda vienas nozares aplikšana ar kādu specifisku nodokli noteikti nevairo investoru vēlmi šeit būt un attīstīt biznesu, jo potenciāli šādu draudu var saskatīt arī citas nozares," uzsvēra Bajāre.
Tāpat viņa uzsvēra, ka gan valstij, gan arī ekonomikai ir svarīgi attīstīties ar pilnu jaudu, un tāpēc ir vajadzīga spēcīgāka kreditēšana.
"Mēs šajā gadā daudz esam strādājuši, lai veicinātu kreditēšanu, bet ir arī jāsaprot, ka apstākļos, kad ECB realizē slāpējošo monetāro politiku un pēc būtības tiek darīts viss, lai ekonomikas izaugsmi apstādinātu un līdz ar to mazinātos inflācija, uzrādīt kreditēšanas portfeļa pieaugumu ir trīskāršs izaicinājums," sacīja Bajāre.
Viņa piebilda, ka 2023.gada pirmā ceturkšņa rezultāti liecina, ka banku kredītportfelis ir audzis un audzis ar lielāko uzsvaru tieši uz uzņēmumu kreditēšanu. "Mēs to saskatām kā labu zīmi un ļoti lielā mērā savu nopelnu, kas nozīmē, ka mēs esam ieklausījušies tajā, ko saka Latvijas Banka. Mēs cenšamies ekonomiku no savas puses stimulēt," pauda Bajāre.
Tāpat viņa atzīmēja, ka atbilstoši kreditēšanas indeksa datiem uzņēmēju pusē ir palielinājusies spēja kreditēties, kamēr banku pusē ir uzlabojusies spēja aizdot, taču mazāk izteikta ir vēlme kreditēties.
"Tādēļ ir nepieciešams raudzīties pāri šim potenciālajam recesijas ciklam un jau domāt, kā nākamajā fāzē veidot attīstības projektus un domāt par uzņēmumu aktīvu izaugsmi. Šis brīdis savukārt ir ļoti piemērots investīcijām efektivizēšanā, zaļināšanā un nākotnes attīstībā. Tāpēc arī uzņēmēju pusē ir nepieciešama uzdrīkstēšanās. Nevis sabīšanās no ģeopolitiskās situācijas un visiem tiem riskiem, kas eksistē, bet drosmīgāka virzīšanās uz priekšu, uz attīstību," sacīja Bajāre.