Pieauguši kopējie nodokļu parādi Latvijā

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 860,792 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,8% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada augusta sākumā bija 407,156 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,1% salīdzinājumā ar jūlija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 287,392 miljonu eiro, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 166,244 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 0,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.augustā veidoja 61,6% no kopējās parādu summas jeb 530,414 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.augustā bija atzīti parādi 2,477 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad augusta sākumā bija atzīti parādi 527,937 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 243,893 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 284,044 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 284,031 miljonu eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 13 700 eiro apmērā.

Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1.augustā bija piešķirti parādiem kopumā 98,062 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,6% mazāk nekā gada sākumā.

Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, augusta sākumā bija 232,316 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.

2023.gada 1.janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 876,776 miljonu eiro apmērā.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais