Lai arī Valsts kontrole (VK) skubina Saeimas deputātus ciešāk raudzīties uz valsts naudas tērēšanas lietderību un rekomendāciju ieviešanu līdzekļu taupīšanai, gan deputāti, gan kontrolieri spiesti secināt – taupības režīms valstī vēl nav ieslēdzies, līdz tam tāls ceļš ejams.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ar Valsts kontroles pārstāvju līdzdalību tika analizēti Valsts kontroles publiskotās revīzijas “Vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams?” rezultāti. Tika secināts, ka ne visos gadījumos ar publiskā sektora kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību saistīto jautājumu regulējums ir bijis pietiekams. Piecu gadu laikā valsts kapitālsabiedrību līdzekļi vismaz četru miljonu eiro apmērā izlietoti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Pēc revīzijas ir veikti daži uzlabojumi valdes locekļu atlīdzības regulējumā, un līdz 2025. gada martam pieci ieteikumi atzīti par ieviestiem, bet divi - slēgti kā neieviesti, vēl diviem ieteikumiem nav pienācis pagarinātais ieviešanas termiņš.
Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka ziņojumā komisijai norādīja, ka arvien nav rasts risinājums, kā regulāri izvērtēt valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma atbilstību salīdzināmiem amatiem privātajā sektorā, kā arī nav rasts risinājums attiecībā uz valdes locekļa ilgstošu prombūtni saistībā ar darbnespējas lapu. Šie uzdevumi Valsts kancelejai bija jāpaveic līdz šī gada martam, tomēr tas nav izdarīts. Tikmēr paši Valsts kancelejas pārstāvji Saeimas komisijai skaidroja, ka algas kapitālsabiedrību valdēs esot vienlīdzīgas ar privāto sektoru, acīmredzami norādot, ka steigai nav pamata. Starp šādām kapitālsabiedrībām ir arī tādas, kam ir monopola stāvoklis, līdz ar to grūti salīdzināt algu apmērus.
Jautājums par nesamērīgām algām kapitālsabiedrību valdēs ir aktuāls jau labu laiku, tostarp augstākajos līmeņos. Pagājušajā gadā Valsts prezidenta ierosinātais un Saeimā pieņemtais likumprojekts paredz, ka kapitālsabiedrību vadītāju atlīdzība tuvākajos divos gados būs jāiesaldē. Toreiz mūsu Valsts prezidents savu iniciatīvu pamatoja ar nepieciešamību izvērtēt budžeta iespējas un elementāru samērību. Tikmēr Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka sarunā ar “nra.lv” stāsta, ka šobrīd tiek uzturēts mīts par to, ka kapitālsabiedrību valdēs algas ir zemākas nekā privātajā sektorā. Nemaz neesot pētīts, vai un cik atšķiras atalgojums valsts un privātajā sektorā līdzīgos amatos. Viņa norāda, ka ir tādas valsts kapitālsabiedrības, kuras principā pārtiek no dotācijām un ir drīzāk uzskatāmas par valsts iestādēm, kā arī jau minētie monopoli.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Kulbergs sarunā ar “nra.lv” apliecināja, ka piekrīt Valsts kontroles paustajam viedoklim par nesamērīgām algām valsts kapitālsabiedrībās. Šis jautājums jau bijis aktualizēts “Rail Baltica” izmeklēšanas komisijā. Viņaprāt, “RB Rail” tiekot izmantots ministrijas ierēdņu atalgojuma palielināšanai, kurā praktiski netiekot izskatīta kvalifikācija ieņemt attiecīgo amatu.
“Ir izveidots klubiņš ar profesionāliem padomes locekļiem. Tas klubiņš ir ekskluzīvs. Tur nav nekādas konkurences ar privāto sektoru,” Kulbergs komentē atalgojumu “RB Rail”. Viņaprāt, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD ieteikumi tiek izmantoti kā iegansts, lai mākslīgi palielinātu valdes.
I. Vilka vērsa uzmanību uz to, ka likums arvien paredz “pagaidu risinājumus”. Praksē tas nozīmē, ka esošo brīnumierēdņu nomaiņai nepieciešams rīkot konkursu un atrast kādu citu darbinieku. Cik veiksmīgi būs šie konkursi un cik ilgi smago darbu nāksies turpināt esošajiem censoņiem - paliek aktuāls jautājums. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka problēma neslēpjas tikai kapitālsabiedrībās vien. Valsts iestādes amata savienošana ar jebkādu citu darbu nozīmē mazāk veltīta laika un uzmanības pamatpienākumiem.
Deputāti kopā ar valsts kontrolieriem apsprieda arī 2024. gada aprīlī Valsts kontroles publiskoto starpziņojumu “Speciālo lidojumu izmantošana Ministru prezidenta komandējumos”. Toreiz tika konstatēts, ka nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro no valsts budžeta līdzekļiem, bet neekonomiski - vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības Padomes finanšu līdzekļiem. Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti. Valsts kancelejai tika sniegti četri ieteikumi, lai sekmētu caurskatāmākas un atbildīgākas valsts pārvaldes un amatpersonu darbības.
Kā norādīja VK pārstāvji, līdz 2025. gada februārim trīs ieteikumi atzīti par ieviestiem. Rezultātā paredzēts, ka komandējumi tiek organizēti racionāli un ekonomiski, izvērtējot izvēlētā transporta lietderību un izmaksu efektivitāti. Valsts kancelejā pilnveidots iepirkumu plānošanas, organizēšanas un līgumu izpildes uzraudzības process. Vai Ģenerālprokuratūrai izdosies pierādīt naudas līdzekļu izšķērdēšanu, ko jau iepriekš ir konstatējusi un aprēķinājusi Valsts kontrole, vai “specreisi” neatgriezeniski pazuduši mūsu tiesiskuma “Bermudu trijstūrī”? Šomēnes aprit tikai pirmais gads, kopš prokuratūra aktīvi strādā pie šīs sarežģītās lietas izmeklēšanas, līdz ar to vēl pāragri gaidīt rezultātu. Vairāki Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti pauda aicinājumu piešķirt Valsts kontrolei represīvo funkciju.
I. Vilka deputātiem atgādināja, ka ar kavēšanos tiek ieviesta valsts institūciju prakse regulāri publiskot informāciju par ārvalstu komandējumiem un to faktiskajiem izdevumiem: “Lai gan jau 2024. gada martā Ģenerālprokuratūras prokurors vērsās ar iesniegumu Valsts kancelejā pārtraukt un nepieļaut tiesību normu neatbilstošu piemērošanu, organizējot speciālos lidojumus, un Ministru prezidente uzdeva Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai un Ārlietu ministrijai sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, grozījumi vēl nav nonākuši līdz skatīšanai Ministru kabinetā.”
VK pārstāvji deputātiem arī atgādināja, ka pēc Zemkopības ministrijas dienesta pārbaudes komisijas atzinuma saņemšanas par dienesta pārbaudes rezultātiem attiecībā uz revīziju “Vai Zemkopības ministrija pamatoti veido savu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu?” VK ar vēstuli esot vērsusies pie Ministru prezidentes. VK esot pamanījusi, ka nav vērtēta tā laika Zemkopības ministrijas augstākās administratīvās vadības - valsts sekretāra (no 03.01.2022. līdz 12.08.2024.) Raivja Kronberga - atbildība. VK ieskatā R. Kronberga atbildības godprātīga un taisnīga izvērtēšana esot īpaši svarīga, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei.
