Vēja elektrostaciju parka propelleri no krasta līnijas, visdrīzāk, nebūs saskatāmi

© daivings.net

Šonedēļ, noslēdzoties sabiedrības viedokļu uzklausīšanai par vēja elektrostaciju attīstītāja Baltic Wind Park ieceri būvēt jūrā vēja elektrostaciju (VES) parku, ietekmes uz vidi vērtēšana turpināsies.

„Projekta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) sākotnējo sabiedrisko apspriešanu rīkoja, lai savlaicīgi uzklausītu iedzīvotāju viedokļus, apzinātu iesaistīto pušu intereses un apkopotu tās pamatīgākai izpētei,” skaidro SIA Baltic Wind Park padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš. Apspriešanas ietvaros no 1. līdz 22. augustam notika tikšanās piekrastes pašvaldībās un varēja iesniegt priekšlikumus par jautājumiem, kas jāiekļauj IVN programmā, ko izstrādā Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB).

Kā atzīst vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis: "Domājot par nākotni, ir svarīga Latvijas energoneatkarība un ir nopietni jāizvērtē zaļās enerģijas attīstības iespējas Latvijā, tajā skaitā arī vēja parku izbūvei jūrā".

Propelleri no krasta līnijas, visdrīzāk, nebūs pat saskatāmi.

Paredzēts izvērtēt astoņas alternatīvās vietas, kas atrodas pretī Kurzemes piekrastei posmā no Bernātiem līdz Jūrkalnei. Tāpēc augustā notika arī virkne tikšanos ar iedzīvotājiem piekrastes pašvaldībās. „Iedzīvotāju domas dalījās,” informē A. Siliņš. „Nebūt nebija tā, ka izskanēja tikai iebildumi, kaut arī šo sapulču mērķis bija tieši uzklausīt iebildumus. Ir vairākas turbīnu novietojumu alternatīvas un tālākajos no tiem propelleri no krasta līnijas nebūs redzami.”

„Gan Grobiņas novada Medzē, gan Liepājā par ieceri izskanēja atzinīgi vārdi. Taču galvenokārt uzklausījām iedzīvotāju bažas un iespēju robežās atbildējām uz jautājumiem,” atzīst Baltic Wind Park pārstāvis. Augusta beigās no VPVB būs pirmie ieteikumi par IVN, bet tālākajā procesā jautājumus par ieceri izvērtēs biroja pieaicinātie nozaru eksperti un zinātnieki. Uzsāktā IVN procedūra ir veids, kā argumentēti, bez emocionāliem pārmetumiem meklēt atbildes uz iedzīvotājus interesējošajiem jautājumiem.

„Pašvaldībām jādod iespēja izvērtēt arī iespējamos labumus un plānotos ieguvumus no projekta realizācijas,” uzsver A. Siliņš. „Mēs apzināmies, ka iedzīvotājiem rūp, kā iespējamā projekta realizācija var ietekmēt vidi, kurā viņi dzīvo un tādēļ iespēju robežās diskutējam ar katru, kurš gatavs uzklausīt arī mūsu argumentus.”

Pētīs ietekmi uz tradicionālajām nozarēm.

Divi no būtiskajiem jautājumiem, uz ko tiks gaidītas atbildes no ekspertiem ir saistīti ar VES ietekmi uz zivju populāciju un zvejniecību. Ir jāpārliecinās par to, cik pamatoti ir pētījumi un citu valstu pieredze, ka VES nekaitē dabiskajai videi un zivju populācijai. „Mums rūp Latvijas tradicionālo nozaru un vietējo iedzīvotāju dzīvesveida saglabāšana,” uzsver attīstītāju pārstāvis. Jāņem vērā, ka pašlaik vēl nav zināms, cik lielu teritoriju aizņems VES parks, taču „prognozējams, ka no vides viedokļa labāk ir mazāks skaits lielāku VES,– jo mazāka teritorija, jo labāk,” atzīst Valdis Felsbergs SIA Eirokonsultants pārstāvis, kurš ir IVN izpildītājs.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.