Godmanis: nauda Krājbankas noguldītājiem bija jāņem Eiropā

Latvijas valsts nebija spējīga patstāvīgi izmaksāt kompensācijas Latvijas Krājbankas noguldītājiem. Tāpēc bija nepieciešams piesaistīt aptuveni 200 miljonus latu no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas, intervijā žurnālam Otkritij gorod atzina Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Saskaņā ar Eiropas normām, valstij ir jākompensē visi noguldījumi līdz 100 000 eiro. Izrādījās, ka mums nav naudas, lai kompensētu noguldījumus Krājbankas klientiem. Garantēto maksājumu fondā bija tikai 150 miljoni latu no nepieciešamajiem 350 miljoniem. Labi, ka mums ir SVF programma un Eiropas Komisija. Pretējā gadījumā, kur gan mēs ņemtu naudu?» retoriski jautā Godmanis.

Pēc viņa domām, Latvija ir palaidusi garām to brīdi, kas ļautu novērst Latvijas Krājbankas scenārija atkārtošanos, kad iestājās Eiropas Savienībā.

«Ir valstis, kas saglabā savas īpašības. Kipra, piemēram, pelna ar ārvalstu kompāniju reģistrāciju, tur ir zems nodoklis, var ātri veidot un taisīt ciet uzņēmumus. Viņi iegāja ES ar šo savu bagāžu, un neviens nepiespieda viņus mainīt sistēmu. Arī Latvija varētu teikt: vēsturiski mēs apkalpojam daudz dažādu klientu no Austrumiem, strādājam kā ārzonas banka – dodiet mums iespēju apkalpot divas banku sistēmas. Viena būtu tīri Eiropas sistēma, kas ir saistīta ar visām garantijām (100 000 eiro). Savukārt otra grupa būtu kā Krievijā, kur noguldījumi netiek garantēti. Bet mēs esam palaiduši garām šo iespēju,» teic Godmanis.

Viņš atzīmē, ka labas ekonomiskās attīstības laikā banku bizness dod Latvijai līdz 11% no IKP. Godmanis uzskata, ka tad, kad viss iet labi, bankas ir svarīgs Latvijas tautsaimniecības trumpis.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.