Progresīvais nodoklis būs tikai mājokļiem

Valdības koalīcijā nav vienprātības par progresīvu nodokļu ieviešanu, kas nozīmētu, ka turīgākie maksā lielākus nodokļus. Uz to partijas mudina starptautiskie aizdevēji, tomēr pagaidām ir pozitīva virzība vienīgi jautājumā par progresīvā nodokļa ieviešanu, ar nodokli apliekot dzīvojamās platības.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiks pacelts no 23 uz 25%, un progresīvā IIN ieviešana nav dienaskārtībā, kā to pirmdien pēc koalīcijas apspriedes atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tas nozīmē, ka nesamazināts varētu palikt ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums, kas šobrīd ir 35 lati. Šādu risinājumu aizvadītajā ceturtdienā piedāvāja Tautas partija (TP), kura aplēsusi, ka šādi budžetā iespējams kompensēt vismaz 60 miljonus latu, kurus plānoja iegūt, līdz 25 latiem samazinot neapliekamo minimumu.

Koalīcijai tuvākajās nedēļās līdz 2010. gada budžeta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimā vēl būšot vairākas ārkārtas sanāksmes. Saeimas deputāti, tostarp arī no koalīcijas partijām, līdz pirmdienai, kad beidzās priekšlikumu iesniegšanas termiņš, budžeta projektā bija iesnieguši vairāk nekā 900 priekšlikumu.

Līdz trešdienai TP dos oficiālu viedokli, vai piekrīt tā sauktā progresīvā mājokļa nodokļa ieviešanai, bet, pēc visa spriežot, tā varētu šajā jautājumā iet uz kompromisu, ja pārliecināsies, ka patiesībai atbilst Finanšu ministrijas (FM) sniegtie dati, ka tas skars ne vairāk kā 10 000 nekustamo īpašumu. Iepriekš valdība vienojās jauno nodokli, kam pretojās TP, ieviest ar visiem vienādu likmi – 0,1%. Pirmdien FM koalīcijai piedāvāja ieviest arī paaugstinātās likmes 0,2 un 0,3% apmērā atkarībā no īpašuma kadastrālās vērtības, nevis platības, kā tas tika apspriests līdz šim. Paredzēts, ka 0,2% likmi maksātu tie, kuru īpašuma kadastrālā vērtība ir robežās no 40 000 līdz 75 000 latu, bet 0,3% likmi maksātu tie, kuru īpašuma kadastrālā vērtība ir virs 75 000 latu.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka sestdien, ar koalīciju tiekoties Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem, esot izskanējis, ka aizdevējiem "smieklīgi zema" šķiet prognoze ieņēmumiem no dzīvojamās platības aplikšanas ar nekustamā īpašuma nodokli. Pēc FM aplēsēm, tā 2010. gadā dotu 6,5 miljonus latu. Kā pirmdien pastāstīja viens no TP līderiem Vents Armands Krauklis, FM aplēsusi, ka, pat esot paaugstinātajām likmēm, papildu nodokļos varētu iekasēt mazāk par miljonu latu. Tas rada jautājumu, vai starptautiskie aizdevēji piekritīs tik minimālai nodokļa korekcijai. "Šajā nodoklī nav naudas, to mēs kopš paša sākuma sakām," uzsvēra TP politiķis. Partija nebūt vēl neesot mainījusi savu pret progresīvo mājokļa nodokli iepriekš kritisko nostāju, bet, kā atzina V. A. Krauklis, "esam gatavi tiešām šoreiz diskutēt par šo lietu".

TP iebilda pret progresīvā nodokļa aprēķināšanu pēc mājokļa platības, jo, kā norādīja partijas Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece, Latvijā tradicionāli arī laukos būvētas mājas ar ne mazāk kā 100 kvadrātmetru platību, tāpēc runa neesot par bagātnieku interešu lobēšanu.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais