Eiropa var zaudēt 4,5 miljonus darbavietu

Ja eirozonas valdības turpinās īstenot skarbus taupības pasākumus, vienotais valūtas bloks zaudēs vēl 4,5 miljonus darbavietu, paziņojusi Starptautiskā Darba organizācija (International Labour Organization).

Aprēķināts, ka nākamajos četros gados bezdarbnieku skaits var sasniegt 22 miljonus, tādējādi pilnībā noslēdzot ceļu uz izaugsmi.

Tiek norādīts, ka eirozonas līderiem nevajadzētu tik ļoti koncentrēties uz taupību, bet veikt pasākumus jaunu darbavietu radīšanai, raksta BBC.

«Ne tikai eirozona, bet visa pasaule ir nepatikšanās. Turklāt cietīs visi, ne tikai ekonomikas, kas pašreiz saskaras ar finansiālām grūtībām,» savā paziņojumā norāda organizācija.

Tāpat tiek uzsvērts, ka, ja netiks ieviesti mērķtiecīgi pasākumi, lai veicinātu ieguldījumus ekonomikā, krīze padziļināsies un nodarbinātība tā arī nekad neatjaunosies.

Ziņojumā arī norādīts, ka pārlieku liels uzsvars uz taupību atstās visbūtiskākās sekas tieši uz jauniešiem, kas dzīvo eirozonā. Jāatgādina, ka jauniešu bezdarba līmenis šī gada maijā sasniedza 22,6%, proti, bez darba bija 3,4 miljoni cilvēku, kas jaunāki par 25 gadiem.

Jau vēstīts, pēc oficiāliem Eurostat datiem, eirozonas bezdarba līmenis maijā sasniedza augstāko atzīmi kopš 1995.gada. Bezdarbs sasniedza 11,1%, kas nozīmē, ka bez darba bija 17,56 miljoni iedzīvotāju.

Visaugstākais bezdarba līmenis ir Spānijā, kur bez darba ir katrs ceturtais iedzīvotājs.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais