No 1. septembra ES pilnībā tiks pārtraukta 40W un 25W kvēldiega spuldžu ražošana

Turpinot uzsākto kvēldiega spuldžu ražošanas pārtraukšanu, no šī gada 1. septembra Eiropas Savienības teritorijā uzņēmēji vairs nevarēs ražot un laist tirgū 40W un 25W kvēldiega spuldzes.

Prasības attiecas uz spuldžu ražotājiem, kuri sākot no Eiropas Komisijas regulā noteiktajiem termiņiem vairs nedrīkstēs ražot un laist tirgū energoneefektīvas spuldzes. Savukārt, iedzīvotāji varēs iegādāties kvēlspuldzes un citas mazāk efektīvās spuldzes, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Regula neuzliek iedzīvotājiem vai arī uzņēmējiem pienākumu nomainīt jau lietošanā esošās spuldzes uz energoefektīvākām spuldzēm.

Jāatgādina, ka jau 2009.gada 13.aprīlī spēkā stājās Komisijas Regula (EK) Nr.244/2009 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā izmantojamām kliedētās gaismas lampām, kas paredz pakāpenisku kvēldiega spuldžu ražošanas pārtraukšanu.

Regulas prasības tiek ieviestas šādā secībā:

01.09.2009 - nevar laist tirgū 100W kvēldiega spuldzes;

01.09.2010 - nevarēs laist tirgū 75W kvēldiega spuldzes;

01.09.2011 - nevarēs laist tirgū 60W kvēldiega spuldzes;

01.09.2012 - nevarēs laist tirgū 40W un 25W kvēldiega spuldzes;

01.09.2016 - minimālās ekodizaina prasības caurspīdīgajām halogēnām spuldzēm tiks paaugstinātas līdz "B" klases normām, tādējādi nevarēs laist apgrozībā arī "C" klases vecās tehnoloģijas (retrofit) halogēnās spuldzes.

Regula ir izstrādāta ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu mājsaimniecību apgaismošanas ierīcēm, pārejot no mazāk efektīvo spuldžu lietošanas uz energoefektīvākām spuldzēm - pakāpeniski pārtraucot kvēldiega spuldžu un "C" klases halogēno spuldžu ražošanu un vienlaikus veicinot kompakto fluorescējošo spuldžu (CFL) un gaismas diožu spuldžu (LED) plašāku pielietošanu.

Vienlaikus, lai mazinātu enerģiju patērējošu ražojumu negatīvo ietekmi uz vidi un panāktu lielākus energoietaupījumus to ekspluatācijas laikā, Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm turpina darbu pie šo ražojumu energoefektivitātes uzlabošanas.

13.jūlijā Eiropas Komisija atbalstīja regulu (līdzko regulas teksts būs pieejams latviešu valodā, tas tiks publicēts Ekonomikas ministrijas mājaslapā), kurā noteiktas ekodizaina prasības virzienvērstām gaismas spuldzēm, gaismas diožu spuldzēm un to saistītajām iekārtām. Virzienvērsto spuldžu, gaismas diožu spuldžu un to saistīto iekārtu maksimālais energoefektivitātes indekss tiks ieviests un paaugstināts pakāpeniski no 2013.gada 1.septembrim līdz 2016.gada 1.septembrim, paredzot ieviest noteiktas prasības spuldžu efektivitātei, funkcionalitātei, produkta informācijas prasībām un citiem kritērijiem.

Lai gan sākotnējās energoefektīvo spuldžu iegādes izmaksas ir augstākas par kvēldiega spuldžu iegādes izmaksām, energoefektīvām spuldzēm ir ilgāks kalpošanas laiks, kā arī mazāks elektroenerģijas patēriņš. Pāreja uz energoefektīvām spuldzēm ir pamatota ar ieguldījumu ilgstošajā attīstībā un resursu izlietojuma efektivitātes celšanā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais