Pareksa bankas kraha miljards – neatgūstams

© f64

Citadeles bankas pārdošanas cena ne tuvu nesegs tos Latvijas valsts ieguldījumus, kas tika veikti, lai glābtu Pareksa banku, liecina Neatkarīgās aptaujāto lietpratēju ekspresvērtējums.

Parasti tiek minēts, ka Pareksa bankas glābšanai tika iztērēts aptuveni 1 miljards latu jeb 1,4 miljardi eiro. Šobrīd Citadeles banka, kurā tika koncentrēti Pareksa bankas «labie» kredīti un citi aktīvi, sasniegusi lieliskus darbības rādītājus – šā gada pirmajā ceturksnī peļņa bija 5,9 miljoni eiro, aktīvu vērtība pieauga līdz 2,5 miljardiem eiro, būtiski palielinājās klientu skaits, banka ieguva starptautisku atzinību kā Latvijas labākā banka.

Tomēr Neatkarīgās aptaujātie eksperti, kuri piekrita minēt iespējamo Citadeles pārdošanas cenu, sauca summas, kas ir visai tālas no tām, kuras Latvijas valsts ieguldīja Pareksa bankas glābšanā.

Galvenais – pašu kapitāls

Ekonomistu apvienības 2010 biedrs, bijušais finanšu ministrs un vairāku banku padomes loceklis Uldis Osis, izpētījis Citadeles bankas mājaslapā atrodamo finansiālās darbības pārskatu, norādīja: «Pēc ļoti rupja un pavirša novērtējuma cena varētu būt robežās no 185 līdz 240 miljoniem eiro.» Savus secinājumus viņš balstīja uz redzamo pārskatā: bankas pašu kapitāls ir 100,8 miljoni latu, kuram piecu gadu laikā varētu būt pieaugums 5% gadā. Šim rādītājam, pēc U. Oša teiktā, jāpieskaita bankas nemateriālās vērtības, kuras lēšamas aptuveni 30% no pašu kapitāla. Pēc ekonomista aplēsēm, šos rādītājus pārvēršot eiro, sanāk, ka banka pārdodama 185–240 miljonu eiro robežās.

Kāds cits finansists, kurš pazīstams kā vairāku lielu uzņēmumu pārdevējs, vēlējās palikt anonīms, jo «rūpīgai bankas darbības izpētei vajadzīgs mēnesis un šāds darbs maksā vismaz 40 000 eiro». Tomēr pēc ekspresiepazīšanās ar Citadeles darbības pārskatu arī viņš minēja līdzīgas summas – no 180 līdz 300 miljoniem eiro.

Svarīgāka peļņa

Bijušais finanšu ministrs un vairāku banku padomes loceklis Edmunds Krastiņš uzsvēra, ka valsts bankas privatizācijā bez iespējamās cenas jāvērtē arī iegūtais sabiedriskais labums. Līdz ar to jāņem vērā, vai pēc Citadeles bankas pārdošanas nemazināsies konkurence. «Ja Citadeli pārdos kādai no esošajām bankām, tad mazināsies konkurence un par to mēs visi maksāsim. Kā to pēc tam sarēķināt, cik tas maksā?» vaicāja E. Krastiņš.

Uzsverot, ka viņš nav uzņēmumu vērtētājs, kuri šādos gadījumos parasti pēta bankas kredītportfeļus un citus rādītājus, E. Krastiņš teica, ka viņš ņemtu pagājušā gada Citadeles peļņu 10 miljonus latu un reizinātu šo summu ar 20 gadiem. Pārvēršot eiro iegūtos 200 miljonus latu, var iegūt iespējamo Citadeles pārdošanas cenu – ap 300 miljoniem eiro.

Negrib saukt

Bijušais baņķieris Mārcis Bendiks atzina, ka savulaik ir pārdevis vairākus sarežģītus uzņēmumus, tomēr bankas vērtību viņš atteicās minēt. «Tur jau nepārod lietotas mašīnas vai bankas vecās mēbeles. Vispirms ir jānovērtē tie sūdi, kas tur jau ir, un tad jānovērtē bankas nākotnes perspektīvas. Tā nav tikai bilances vērtēšana – ir jāzina, kāds ir kredītportfeļa sastāvs,» teica M. Bendiks. «Bankas bizness jau nav izrakt granti un kaut kur aizvest. Banku pārdot nav salasīt mežā mellenes un pārdot. Banku bizness ir uzticības bizness, un to novērtēt ir ļoti grūti,» secināja pazīstamais polittehnologs.

Arī bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš pauda, ka viņam bez nopietnas informācijas saukt Citadeles cenu būtu «bezatbildīgi». «Ja kāds cilvēks, tikai uzmetot aci bilancei, varētu precīzi pateikt bankas vērtību, tad tādam cilvēkam pašam cenas nebūtu. Tur ir jāskatās, kāds ir kredītportfelis – cik ir standarta kredītu, cik nestandarta; kad kredīti ir vērtēti, kas tos ir vērtējis. Tas ir komplicēts darbs, jo ir jāsaprot, kas tur ir apakšā. Ja cilvēks kādreiz ir bankā strādājis, tad varbūt viņš var kaut ko par vērtību pateikt, bet arī tad – ļoti aptuveni,» secināja bijušais finanšu ministrs.

Jāpārdod tagad

Vaicāti, vai pašlaik ir izdevīgākais brīdis, kad banku pārdot, un vai nebūtu prātīgāk pelnošas bankas pārdošanu atlikt uz vēlāku laiku, visi eksperti atzina, ka jāpārdod tagad.

«Šobrīd nav labākā konjunktūra bankas pārdošanai, bet gaidīt, kad tā uzlabosies, arī nevar, jo situācija var pasliktināties. Es personīgi uzskatu, ka situācija var pasliktināties, jo negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu visticamāk atstās Krimas un Ukrainas notikumi,» teica G. Bērziņš.

«Eiropas ekonomika atkopjas, Latvijas ekonomika parāda stabilu izaugsmi. Kādu vēl laiku bankas pārdošanai gaidīsim – kad izaugsme sasniegs divciparu skaitļus?» retoriski vaicāja E. Krastiņš.

«Nezinu, vai ir liela jēga gaidīt,» sprieda U. Osis. «Uz pieņēmumu, ka bankai celsies cena, nevajadzētu likt lielas cerības. Pasaules Banka jau samazinājusi Eiropai ekonomiskās izaugsmes prognozes. Eiropas bankās situācija ir nestabila. Tas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka Eiropa banku problēmas risina ar tādu kā mīcīšanos, kaut ko konsolidējot, kaut ko piedzenot vajadzīgiem rādītājiem un it kā stabilizējot. Turpretim ASV bankas likvidē, apvieno – respektīvi, darbojas drošāk un radikālāk. Tāpēc arī ASV ekonomika ir dzīvotspējīgāka nekā vecās Eiropas ekonomika, kurā lēnām čubinās it kā zem paklāja, lai tikai neviens neko nepamanītu. ASV un savā ziņā arī Anglija nebaidās uzņemties riskus. Ņemot vērā šo situāciju, nebūtu jābaidās pārdot Citadeli tieši tagad. Vienīgi grūti spriest, cik veiksmīgi tas izdosies. Iepriekš par Citadeli pauda interesi vienīgi Swedbank, tad Krievija. Tagad, ņemot vērā situāciju Ukrainā, nez vai šis virziens būtu pareizākais,» secināja U. Osis.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais