CETA un TTIP negatīvi ietekmēs Latvijas gaļas liellopu audzētājus, uzskata biedrība

© Gints Ivuškāns, F64 Photo Agency

Latvijas lauksaimniekiem Eiropas Savienības (ES) un ASV brīvās tirdzniecības līguma (TTIP) un ES - Kanādas visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) noslēgšana nesīs gan ieguvumus, gan zaudējumus, tostarp varētu negatīvi ietekmēt gaļas liellopu audzētājus, informē biedrība "Zemnieku saeima".

Pagājušā nedēļā "Zemnieku saeimas" valdes locekle un kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa Briselē piedalījās COPA-COGECA un Eiropas Komisijas darba grupā - "Starptautiskie aspekti lauksaimniecībā", kurā tika diskutēts par Eiropas Savienības un ārējiem tirdzniecības līgumiem līdz 2025.gadam. Darba grupā secināts, ka pēc CETA un TTIP noslēgšanas varētu rasties papildu pieprasījums pēc piena pārstrādes produktiem un cūkgaļas, līdz ar to šiem produktiem varētu kāpt cenas. Tomēr pēc ekspertu atzinuma ievērojams cenu samazinājums varētu būt liellopu gaļai, tāpat risks ir arī putnu un aitu gaļai, augļiem un rapša sēklām.

"Kas attiecas uz situāciju Latvijā, diezgan smaga ietekme tiek paredzēta gaļas liellopu audzētājiem, savukārt piena lopkopībā ir pienācis laiks uzelpot, ar nosacījumu, ja piens kā izejviela netiek eksportēts, bet uz vietas tiek radīts produkts ar pievienoto vērtību.

Noklausoties ekspertu kopsavilkumu par turpmāko situāciju lauksaimniecībā, un zinot, ka daudzi zemnieki piena krīzes laikā pārorientējās uz liellopu audzēšanu, kolēģis no Lietuvas piecēlās un lūdza Eiropas Komisijas pārstāvjus uzrakstīt oficiālu vēstuli zemniekiem Lietuvā ar ziņojumu: "Atvainojiet, tā nu ir sanācis, ka jums nav nākotnes, nav izdzīvošanas iespējas," pauda Strazdiņa pēc atgriešanās no darba grupas diskusijām.

Darba grupas pusdienlaika sesijā tika diskutēts par Lielbritānijas aiziešanu no ES un šī procesa ietekmi uz pārējām ES valstīm. Eiropas Savienības kopējais budžets tamdēļ varētu samazināties vismaz par 6%, kā arī tiks samazināti atbalsta maksājumi, kas neizbēgami skars arī Latviju.

LETA jau ziņoja, ka Saeima 23.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru ratificēts Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp ES un Kanādu. Latvija kļuvusi par pirmo ES dalībvalsti, kas ir pabeigusi nacionālās ratifikācijas procedūras attiecībā uz CETA.

CETA nolīgumu ES un Kanāda parakstīja 2016.gada 30.oktobrī, savukārt 2017.gada 15.februārī to atbalstīja Eiropas Parlaments. Paredzēts, ka nolīgums veicinās ES un Kanādas savstarpējo tirdzniecību, radīs jaunas darbavietas, veicinās ekonomikas izaugsmi un sniegs jaunas iespējas uzņēmumiem.

Turpretī Eiropas Savienības līguma un ASV līguma noslēgšana vēl ir sarunu procesā.

Biedrība "Zemnieku saeima" apvieno 900 saimniecības no visas Latvijas, kopumā apsaimniekojot vairāk nekā 500 000 hektāru zemes un nodrošinot darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.