"ABLV Bank", kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, bija apņēmusies līdz 2020.gadam samazināt čaulas kompāniju aktīvu īpatsvaru līdz 35% no kopējiem klientu aktīviem, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijai ("FinCEN").
Vēstulē minēts, ka no 2015.gada beigām līdz 2017.gada 30.jūnijam "ABLV Bank" samazināja klientu bāzi par 20% - gandrīz 1500 klientu konti slēgti, jo klienti radīja pārāk lielu reputācijas vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. "Pēc bankas jaunajiem standartiem 2017.gada 31.janvārī 68% no "ABLV Bank" klientiem bija zema vai vidēja riska klienti, kas apliecina, ka 2018.gada februārī faktiskā situācija neatbilda ["FinCEN"] paziņojumā minētajam apgalvojumiem, ka "atbilstoši pašas ABLV risku novērtēšanas metodoloģijai 90% tās klientu bija augsta riska klienti"," teikts atbildes vēstulē.
Tajā uzsvērts, ka banka plānoja turpināt šo risku samazināšanas procesu arī 2018.gadā, koncentrējoties uz to klientu aktīvu īpatsvara samazināšanu, kuri pieder čaulas kompānijām. "2017.gada novembrī noslēgtajā Administratīvajā līgumā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) ABLV apņēmās līdz 2020.gadam samazināt čaulas veidojumu finanšu aktīvu īpatsvaru kopējā klientu aktīvu apmērā līdz 35% vai mazāk. Attiecīgi 2017.gada decembrī ABLV caurskatīja spēkā esošos iekšējos normatīvos dokumentus un, pieņemot jaunu normatīvo dokumentu, uzlaboja čaulas kompāniju konstatēšanu, kā arī paredzēja šādas darbības ikmēneša un ikceturkšņa pārbaudes. Ja klienti neatbilda kritērijiem un nevarēja veikt atbilstošu reorganizāciju, banka izskatītu attiecību izbeigšanu, lai izpildītu 2017.gada novembra līgumā noteiktās prasības," sacīts vēstulē.
Bankas advokāti arī norāda, ka šādu atteikšanos no čaulas kompāniju apkalpošanas apliecina skaitļi - kamēr bankas klientu skaits no 2016.gada septembra līdz 2017.gada jūnijam tika samazināts par aptuveni 10%, šajā laikā apkalpoto čaulas kompāniju skaits tika samazināts par aptuveni 20%. "Šādu attiecību izbeigšana nozīmē, ka 2017.gada ceturtajā ceturksnī banka bija samazinājusi to klientu īpatsvaru, kas ir čaulas kompānijas, līdz 37% no savas kopējās klientu bāzes un sāka samazināt čaulas kompāniju aktīvu īpatsvaru klientu kopējā aktīvu apmērā. Ja banka turpinātu darbību, tā bija plānojusi izpildīt apņemšanos FKTK un samazināt čaulas kompāniju aktīvu īpatsvaru līdz 35% no kopējiem klientu aktīviem līdz 2020.gadam," pausts vēstulē.
Tāpat vēstulē minēts, ka pretēji "FinCEN" apgalvotajam "ABLV Bank" bija produktīva informācijas apmaiņa gan ar Latvijas valsts iestādēm, gan arī ar finanšu iestādēm, ar kurām tā sadarbojās. Tostarp 2017.gadā "ABLV Bank" veica 151 izmeklēšanu un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests) tika iesniegts 151 ziņojums par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar 352 klientiem. Tajā pašā gadā banka sniedza atbildes uz 2085 Latvijas valsts iestāžu pieprasījumiem, kā arī 2017.gadā "ABLV Bank" saņēma 776 pieprasījumus par darījumiem no finanšu partneriem, uz kuriem tā operatīvi sniegusi atbildes. 2017.gadā "ABLV Bank" saņēma 27 pieprasījumus sniegt papildu informāciju.
"Šāda atsaucība ir pilnīgā pretrunā ar "FinCEN" apgalvojumu par tā rīcībā esošo informāciju, ka "ABLV bieži nesniedz atbildes uz citu finanšu iestāžu pieprasījumiem attiecībā uz ABLV apstrādāto darījumu būtību". Tāpat šāda atsaucība ir pilnīgā pretrunā pateicībai, kuru 2015.gada nogalē "ABLV Bank" adresētajā vēstulē izteica ASV Tieslietu departamenta juridiskais atašejs, ASV valdības vārdā izsakot visdziļāko pateicību par bankas līdzdalību to līdzekļu atgūšanā, ko starptautisks noziedznieku grupējums izkrāpa ASV korporācijai. Juridiskā atašeja vēstulē teikts: "Augstu novērtējam pastāvīgo saziņu un ciešo sadarbību."," minēts bankas advokātu vēstulē.
Pēc bankas advokātu klāstītā, kopējā riska samazināšanas plāna ietvaros "ABLV Bank" īstenoja arī ilgtermiņa pasākumus, lai samazinātu risku, kas saistīts ar politiski nozīmīgo personu apkalpošanu. Tostarp 2015.gadā banka slēgusi 18 politiski nozīmīgu personu kontus, 2016.gadā - 46 politiski nozīmīgu personu kontus, bet 2017.gadā - 36 politiski nozīmīgu personu kontus. 2018.gada 20.februārī banka apkalpoja 377 klientus (1,4% no kopējā bankas klientu skaita), kas bija uzskatāmi par ārvalstu politiski nozīmīgām personām, tostarp 53 klienti bija fiziskas personas, bet 324 - juridiskas personas, kurām politiski nozīmīgas personas pazīme noteikta atbilstoši "ABLV Bank" iekšējiem noteikumiem.
Vienlaikus vēstulē uzsvērts, ka "FinCEN" paziņojumā ir minēts neizvērsts apgalvojums, ka "plaša mēroga korupcijā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā iesaistīta Azerbaidžānas politiski nozīmīga persona, maksājuma veikšanai izmantoja čaulas kompānijas kontu ABLV", bet nav sniegta nekāda informācija par šo politiski nozīmīgo personu. "Banka var vienīgi izteikt minējumus par to, kas ir "FinCEN" izteiktajā apgalvojumā minētā Azerbaidžānas politiski nozīmīgā persona un kādi varētu būt ar šo, iespējams, klientu saistītie problēmjautājumi," teikts vēstulē.
Tajā arī piebilsts - tas, ka banka apkalpo politiski nozīmīgas personas, nav ne pretlikumīgi, ne neatbilstoši. "FinCEN" prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā paredz tikai to, ka gadījumos, kad tiek atvērts privāti apkalpojams konts klientam, kura nominālais vai patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, bankai ir jāveic padziļinātā izpēte.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicina "FinCEN" atsaukt tās iepriekš publicēto priekšlikumu. Bankas advokāti norāda, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat ziņots, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Par attiecīgo "FinCEN" ziņojumu 60 dienu laikā "ABLV Bank" varēja iesniegt rakstiskus iebildumus.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.