Asociācija: Smiltsērkšķu stādījumu platības Latvijā ik gadu pieaug par 50-60 hektāriem

© f64

Smiltsērkšķu stādījumu platības Latvijā ik gadu pieaug par 50-60 hektāriem, sacīja Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvis no Smiltsērkšķu audzētāju apvienības Andrejs Brūvelis.

"Katru gadu Latvijā 50-60 hektāru platībā smiltsērkšķu dārzu paliek vairāk, līdz ar to Latvijas smiltsērkšķu audzētāji ik gadu savus apmērus audzē un kļūst redzamāki pārstrādātāji Eiropas mērogā," viņš teica.

Brūvelis arī atzīmēja, ka smiltsērkšķu ražai lielākais drauds pēdējos gados ir kaitēklis - smiltsērkšķu raibspārnmuša. Latvijas smiltsērkšķu audzētāji gan esot atraduši veidu, kā ar to cīnīties. "Smiltsērkšķu raibspārnmušu šogad skaita ziņā bija tikpat, cik pērn, taču mēs esam iemācījušies ar tām tikt galā. Līdz ar to tās ietekme šogad ir jūtama mazāk, neraugoties uz sausajiem un karstajiem laika apstākļiem, kamdēļ teorētiski tām bija jābūt vairāk," viņš sacīja.

Viņš gan atzina, ka bioloģiskajiem smiltsērkšķu audzētājiem šī kaitēkļa izplatība joprojām ir drauds, jo veida, kā ar tām cīnīties, nav.

Smiltsērkšķu audzētāju apvienības darbības mērķis ir smiltsērkšķu kultūras attīstība, to audzēšanas un pārstrādes popularizēšana. Apvienība sniedz konsultācijas tiem, kas vēlas nodarboties ar smiltsērkšķu un to stādu audzēšanu, kā arī pilnveidot smiltsērkšķu audzēšanas metodes.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais