Cīņā pret "ABLV banku" un FKTK liek lietā arvien netīrākas metodes
Finanšu ministrs Jānis Reirs šonedēļ ASV vēstniecībā saņēmis jaunus darba uzdevumus Latvijas banku sektora sakārtošanai atbilstoši stratēģiskā partnera vajadzībām. Proamerikāniskajā izdevumā IR atkārtoti nolieta neizpaužama informācija par bankas ABLV Luksemburgas filiāles klientiem. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadība tiek gatavota nomaiņai, lai vēl citas bankas neaizietu saudzīgāko pašlikvidācijas ceļu. Tādas ir nozares šābrīža aktualitātes.
Ar savu vīziju par banku uzraudzības nākotni dalījies arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Valsts televīzijā viņš vakar pavēstīja, ka cerot uz ārzemnieku interesi ieņemt amatus jaunajā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomē: «Mēs esam spējīgi atlasīt labus kandidātus konkursa kārtā. Es ceru, ka varam atrast tādus latviešus, kuri jau ir izveidojuši labu un stabilu karjeru ārzemēs, kas strādā Londonā, Ņujorkā, Singapūrā vai Honkongā. Mums ir daudzi latvieši, kuri pasaulē ir izsitušies, kuriem redzējums ir drusku plašāks, kuri labi zina naudas atmazgāšanas risku un kā ar to cīnīties. Mēs varētu vienu otru šādu atvilināt mājās, nu tas būtu tas ideāls.»
Piemērota tautieša paraugs
Jāatgādina, K. Kariņš pats ir atvilinājies no ASV, un ļoti iespējams, ka valdībai jau ieteikti kādi konkrēti kandidāti. To, ka šādi cilvēki Amerikā ir atrodami, apliecina tur dzimušā latviešu izcelsmes baņķiera Nila Melngaiļa karjera. Viņš, jāatgādina, vispirms noorganizēja Latvijas valstij piederošas bankas Citadele nopārdošanu ASV investīciju kompānijai Ripplewood Advisors LLC, bet pašlaik vada līdzīgu procesu bankā Luminor Group. Tikai amerikāņi citi - fonds Blackstone.
Uz to, ka amerikāņiem nepieciešama paklausīgāka banku uzraudzības sistēma Latvijā, ASV vēstniecība ne reizi vien ir norādījusi. Latvijas politiskā elite caur diplomātiskajiem kanāliem pat saņēmusi arī neoficiālu pasūtījumu nepieļaut ABLV pašlikvidācijas procesu un ielikt bankas īpašniekus cietumā. Šis pasūtījums netika izpildīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas stūrgalvības dēļ. Tāpēc tagad izdarīts jauns pasūtījums, proti, nomainīt komisijas vadību.
Reirs izsaukts uz tepiķa
Pagājušajā piektdienā uz tikšanos ar ASV vēstniecības pārstāvjiem tika izsaukts finanšu ministrs Jānis Reirs. Sekojušajā paziņojumā teikts, ka ar ASV vēstnieces Latvijā vietnieku Polu Polītisu ministrs tikās, «lai pārrunātu valstu sadarbību un aktualitātes finanšu nozarē. Ministrs un vēstnieces vietnieks bija vienisprātis par finanšu sektora stabilitātes nozīmi kā Latvijā, tā starptautiskā mērogā». Paziņojumā iekļauts arī ministra skaidrojums - kādēļ notiek atskaitīšanās tieši ASV vēstniecībai: «Efektīva finanšu sektora reforma un kontroles sistēmas sakārtošana ir būtiska Latvijas valdības prioritāte. Mūsu mērķis ir rūpēties, lai finanšu sektors būtu stabils un drošs, tādējādi nodrošinot ikviena iedzīvotāja un uzņēmuma labklājību nākotnē. ASV ir nozīmīgs stratēģiskais partneris, un šodienas tikšanās vēlreiz apliecināja mūsu valstu ciešo sadarbību un to, ka stabila finanšu sistēma ir vērtība tālākai tautsaimniecības izaugsmei un investīciju piesaistei.» Tikšanās gaitā esot runāts par Latvijas finanšu sektora «kapitālo remontu», izmaiņām kontroles iestāžu darbā, kā arī kredītiestāžu un FKTK likumu grozīšanu. Valdībā likumprojekti pieņemti, taču būtiski, lai šīs iniciatīvas tiktu atbalstītas arī Saeimā.
Noliets oāzes uzraugu ziņojums
Par FKTK likumprojektu Neatkarīgā jau vēstīja. Līdztekus dažādiem tehniskiem grozījumiem tajā iestrādāta Pētera Putniņa vadītās padomes atlaišana. Pārejas noteikumos rakstīts, ka Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. oktobrim virza apstiprināšanai Saeimai padomes locekļu amata pretendentus uz padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amatiem. Faktu, ka šādi tiks pārkāpts banku uzrauga neatkarības princips, politiķi grasās ignorēt. Vienlaikus tiek veidots pasūtījuma izpildīšanai labvēlīgs informatīvais fons - FKTK nevarīgā uzraudzībā bankā ABLV notikušas briesmu lietas, un tur viss ir slikti. Šādus rakstus drukā proamerikāniskais izdevums IR, kuram «kļuvis zināms» saturs ziņojumam par ABLV Luksemburgas filiāles darbību. Bankas pārbaudi veicis Luksemburgas banku uzraugs - Finanšu sektora uzraudzības komisija (Commission de Surveillance du Secteur Financier). Jau divus numurus pēc kārtas IR tiek drukāta atlasīta informācija, minēti konkrēti klienti. Te pieminēšanas vērts ir savdabīgs fakts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta īpašās komitejas nodokļu blēdību apkarošanai TAX3 ziņojumu Luksemburga šobrīd ir uzskatāma par Eiropas nodokļu optimizācijas un netīrās naudas oāzi līdztekus sešām citām valstīm, bet Latvija šajā melnajā sarakstā nav iekļauta būtisko finanšu sektora darbības uzlabojumu dēļ. Sanāk, ka Luksemburgas uzraugs, kurš nespēj adekvāti kontrolēt pats savas mājas bankas, tiek izmantots, lai diskreditētu Latvijas finanšu sektoru.
Tur jārīkojas attiecīgajām iestādēm
Par to, ka šāda informācijas noliešana kaitē banku nozarei kopumā, nav šaubu. ABLV apstiprina, ka par notikušo informācijas noplūdināšanu informējusi abus regulatorus - gan Luksemburgā, gan Latvijā.
FKTK komentārā Neatkarīgajai norāda, ka tai nav ziņu par publiskoto materiālu autentiskumu, taču gadījumā, ja nepiederošās rokās patiešām nonākusi uzrauga pēcpārbaudes izziņa: «Par tik sensitīvas informācijas noplūdināšanu publiskai lietošanai ir paredzēta kriminālatbildība. Tur jārīkojas attiecīgajām iestādēm.» Pat zem lozunga pret naudas atmazgāšanu nav pieļaujama privātu finanšu darījumu publiskošana, tāpat arī banku uzraudzības datu, jo ar tiem iespējams ļaunprātīgi manipulēt: «Jebkuras uzraudzības darbības saistībā ar individuālu banku nav publiski izpaužamas, parasti to ir vesels kopums. Ja kāds rīkojas pretēji šim principam un izpauž informāciju par vienu vai otru uzraudzības darbību, tas likumsakarīgi rada greizu priekšstatu, jo noplūdināšana ir veikta, visticamāk, ar mērķtiecīgu materiāla atlasi. Tāpēc mēs neiesakām izdarīt kādus secinājumus, balstoties šādi iegūtā informācijā.»
Virkne pazīmju liecina, ka Latvijas valdība rīkojas diametrāli pretēji.