65,7 miljoni eiro meklē sev saimnieku

Latvijas valsts iestādēm jāstrādā ļoti ātri, lai vispār izlietotu un – galvenais – lietderīgi izlietotu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu Skanstes tramvaja līnijas būvei, kas tagad jau oficiāli atcelta.

ES palīdzības naudas plūsmu Latvijā regulējošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 2. maijā paziņoja, ka izbeidz līgumu ar pašvaldības uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par ES fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu. CFLA lēmums ir pašsaprotams un bija gaidāms jau kopš pagājuša gada beigām. Tiklīdz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja vairākus RS vadītājus, ieskaitot valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu, tā atklājās, ka varbūt mākslīgi sadārdzināto transporta līdzekļu pirkšanas, bet varbūt vēl citu iemeslu dēļ uzņēmuma kase ir tukša un uzņēmums pastāv kā Rīgas domes finansēta iestāde. Ar norādi uz Rīgas pašvaldības finansējumu L. Bemhena pēctečiem ir izdevies nomierināt bankas, lai tās priekšlaikus neatprasa RS jau aizdoto naudu, bet nav iespējams, ka kāda banka riskētu aizdot RS 27,4 miljonus eiro, kas būtu RS līdzfinansējums projektam. RS jau sen nav nekādas savas naudas, kas nebūtu Rīgas pašvaldības dotācija vai banku aizdevums.

Tuvākajā laikā kļūs saprotams, cik produktīvi izmantots laiks starp CFLA lēmumiem vispirms apturēt un tagad lauzt līgumu par Skanstes tramvaja finansēšanu. Diemžēl daļa no šā laika pagāja neproduktīvi, gaidot Latvijas nākamo valdību. CFLA lēmums šķiet kā dāvana šai valdībai par tās pastāvēšanas pirmajām 100 dienām. Precīzāk sakot, tā ir tikai iespēja nopelnīt dāvanu 65,7 miljonu eiro vērtībā, ja valdība kā bērns pie Ziemassvētku eglītes noskaitīs pareizo pantiņu, kas apmierinās nevis CFLA, bet Eiropas Savienības iestādes. Ja pantiņš netiks noskaitīts pareizi, tad Latvija šo naudu nedabūs. Piemēram, šo naudu nedrīkst izlietot autoceļu labošanai.

Šķiet, ka naudas iegūšanai kaut cik savlaicīgi bija sācis gatavoties satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Jau 2. maija vakarā viņa preses pārstāve Aļona Zandere pauda, ka ES fondu programmas Izaugsme un nodarbinātība prioritātēm atbilst videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstība, par kuru Latvija varētu nosaukt vai nu a/s Pasažieru vilciens iecerēto elektrovilcienu sastāvu pirkšanu, vai tramvaja sliežu būves pārvietošanu no Rīgas uz Daugavpili vai Liepāju, kur tramvaja līnijas jau eksistē.

Šādas terminoloģijas ievērošana ir izšķiroša, lai Latvija naudu nezaudētu. Ir, piemēram, vēl cits ES finansēts projekts, par ko ES 2014.-2020. gada plānošanas perioda priekšpēdējā gadā joprojām nav skaidrs, kā tas tiks realizēts un ko iesākt ar naudu, ja tas netiks realizēts. Te domāts ES dāvinājums dzelzceļa līniju elektrifikācijai kā vides projekts, lai samazinātu CO₂ izmešus. Ja dzelzceļu neelektrificē, tad par šo naudu it kā drīkstētu siltināt ēkas, bet atkal - ne labot ceļus un ne pirkt jaunus elektrovilcienus.

Lūk, kāds izskatās A. Zanderes sagatavotais pārskats par formālo procedūru, ar kādu Latvijai ir cerības atkārtoti iegūt to pašu naudu, kas vienu reizi Latvijai jau tika piešķirta:

- valdībai jāapstiprina Darbības programmas grozījumu ierosinājums Eiropas Komisijai (EK), papildinot atbalsta saņēmēju loku, kurā līdz šim nosaukti tikai nacionālās nozīmes centri pašvaldību nozīmē, ar Satiksmes ministriju un a/s Pasažieru vilciens; turpat jāgroza definīcija jēdzienam «liels projekts», lai tas attiektos ne tikai uz būvniecību, bet arī uz elektrovilcienu pirkšanu;

- jāpanāk, lai EK šos grozījumus apstiprina;

- atbilstoši EK lēmumam jāgroza Ministru kabineta noteikumi;

- jāizsludina finansējamo projektu atlase tā, lai atlasei atbilstu vilcienu pirkšana, vai jāgroza jau esošo projektu izpildes līgumi, lai palielinātu Liepājas un Daugavpils tramvaju projektu infrastruktūras attīstības finansēšanu;

- jānoslēdz tāds līgums par elektrovilcienu pirkšanu, kāds apmierinātu EK (uzmanību: Latvija 2007.-2013. gadā šādu līgumu noslēgt centās, bet nespēja);

- jāpalūdz palīdzība EK un Eiropas Investīciju bankas ekspertiem, lai izstrādātu EK akceptētajiem grozījumiem Darbības programmā atbilstošu lielā projekta pieteikumu vilcienu pirkšanas finansēšanai;

- jāiegūst pozitīvs atzinums par šo pieteikumu ne tikai tepat Latvijā CFLA izveidotajā vērtēšanas komisijā, bet arī EK tehniskajā (Jaspers IQR team) un administratīvajā pārbaudē;

- jānoslēdz līgums ar ES Kohēzijas fondu par naudas saņemšanu.

Cauri tādām instancēm un procedūrām ir virzījies un savulaik par labu atzīts Skanstes, bet ļoti bieži par kapu tramvaju sauktās būvniecības projekts. Uz tā bāzes ir radusies Skanstes attīstības aģentūra, kas tūlīt pēc CFLA 2. maija paziņojuma laida klajā savu paziņojumu - «ar lielām bažām uztveram signālus, ka dažādu politisku un administratīvu procesu rezultātā varētu kavēties vai vispār netikt īstenota paredzētā Skanstes tramvaja līnija. Mūsuprāt, šāda situācija nav pieļaujama». Pamatojums Skanstes tramvaja saglabāšanai ir tāds, ka investori Skanstes apkaimē esot jau ieguldījuši vismaz 320 miljonus eiro, bet apvainosies, aizies un līdz 2026. gadam neieguldīs 800 miljonus eiro, ja pašvaldība neuzbūvēs solīto tramvaju.

Latvijai paveicies vismaz tādā veidā, ka tagadējo Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu var uzskatīt par vienu no labākajiem vai pat par vislabāko Briseles birokrātijas un Briselē tagad lietoto vārdu krājuma pazinēju Latvijā. CFLA lēmums sakrita ar viņa atvaļinājumu, tāpēc viņš par Skanstes projektā neizlietotās naudas iegūšanas paņēmieniem un izlietošanas mērķiem līdz šim nav publiski izteicies. Tas neizslēdz viņa neformālu līdzdalību 65,7 miljonu eiro virzīšanā uz tiem vispiemērotāko vietu.