Ar akcīzes nodokļa likmju celšanu valsts iecerējusi sadārdzināt 2025. un 2026. gadā dīzeļdegvielu divreiz pa 3,2 centiem litrā un benzīnu divreiz pa 2,7 centiem litrā, bet 2027. gadā pievienot degvielas cenai CO2 emisijas kvotu cenas un “zaļo” degvielu papildizmaksas.
Nākamā gada budžetam pakārtoto likumu grozījumu skaidrojumos norādīts uz degvielas akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu autodegvielai, kas ar šo nodokli jau aplikta, un akcīzes nodokļa atbrīvojumu atcelšanu naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā. Vēlāk, no 2027. gada degvielas piegādātājiem visā Eiropā būs jāiesaistās Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā, kas nozīmēs degvielas cenās ielikt degvielas tirgotāju izdevumus par šo kvotu pirkšanu. Latvijas apņemšanās celt degvielas cenas ātrāk nekā citās valstīs ierakstīta Saeimas 26. septembrī pagaidām tikai 1. lasījumā pieņemtajā Transporta enerģijas likumā, kas savā pašreizējā redakcijā sāktu ietekmēt transporta izmaksas no 2026. gada. Tajā gadā jānotiek transporta radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazinājumam par 6% un katrā nākamajā gadā vēl par pāris procentiem klāt.
Varbūt tas ir mierinājums, ka nākamajā - 2025. gadā iecerētā degvielas sadārdzināšana tikai par 3-4 eirocentiem litrā (te runa par viena nodokļa iespaidu, nevis par Tuvo Austrumu naftas laukos iespējama kara varbūtības saistību ar degvielas cenām) būs grūti pamanāma inflācijas zigzagos. Ar to apslāpēšanu Eiropas Centrālajai bankai labi veicas tikai atskaitēs, nevis reālajā dzīvē, ar kādu mēs saskaramies gan pie veikalu plauktiem, gan Latvijas valsts iestādēs. Šo iestāžu maksas pakalpojumu cenas aug daudz biežāk par desmitiem (var arī par simtiem - sk. piemēru tālāk) procentu nekā par procentu desmitdaļām, kādās cenu pieaugumu izsaka Centrālā statistikas pārvalde. Piemēram, valdība nupat kā apstiprināja Nacionālā Vēstures muzeja biļešu cenu celšanu dažādām apmeklētāju grupām no 75 eirocentiem uz 3 eiro, no 3 eiro uz 8 eiro, no 4 eiro uz 18 eiro u.tml. CSP aprēķinātie inflācijas rādītāji valdībai vajadzīgi pensiju indeksēšanai, bet valsts maksas pakalpojumu cenu noteikšanā valdība un tās padotības iestādes vadās no pavisiem citiem priekšstatiem par cenu celšanās ātrumu un cenu līmeni. Uz nākamo gadu pieteiktais degvielas akcīzes likmju palielinājums neskrien pa priekšu reālajai dzīves dārdzībai.
Par degvielas akcīzes likmju celšanas 2025. un 2026. gada mērķiem noteikts “daļēji kompensēt gan darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta līdzekļus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums ārējai un iekšējai drošībai u.c. sabiedrībai būtiskiem pasākumiem”. Pie tā paša atzīts, ka valsts ieņēmumus no degvielas akcīzes likmju celšanas daļēju samazinās degvielas patēriņa samazinājums tieši akcīzes likmju celšanas ietekmē. Latvijas valsts ieņēmumu stabilizēšanai par labu nākšot tas, ka arī Lietuvā un Igaunijā turpmākajos gados plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī Igaunijā paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvijā pirktās degvielas konkurētspēja Baltijā uzlabošoties tādā nozīmē, ka pēc nodokļu likmju celšanas visās trijās valstīs Latvijas nodokļu daļas pārsvars pār Lietuvu un Igauniju degvielas cenās nevis palielināšoties, bet samazināšoties.
Aprēķinos par valsts ieņēmumu pieaugumu degvielas akcīzes likmju celšanas rezultātā iekļauta apņemšanas samazināt degvielas apjomu, ar kādu Latvijā drīkstēs iebraukt transporta līdzekļi no Krievijas un Baltkrievijas, kur degviela ar visiem turienes nodokļiem būtiski lētāka nekā jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Degvielas likmju celšanas un patēriņa samazināšanas kopējais efekts izrēķināts tāds, ka valsts ar šo likmju celšanu papildus iegūšot gandrīz 33 miljonus eiro nākamgad, 62 miljonus eiro - 2026. gadā un vēl par septiņiem miljoniem eiro vairāk 2027. gadā, kad jau būtu jāsāk darboties daudz jaudīgākajiem degvielas sadārdzināšanas mehānismiem.
Diez vai Transporta enerģijas likumprojekta un 2025. gada nodokļu paketes autoriem skaidrs, kā SEG emisijas samazinājums sadalīsies starp degvielas patēriņa kopējo samazinājumu un fosilās degvielas aizvietošanu ar daudz dārgāko “moderno biodegvielu” un biogāzi. “Katri 3% SEG emisiju samazinājuma radīs papildus 50 miljonus eiro slogu nozarei un nodokļu maksātājiem, kopējam pieaugumam uz 2030. gadu sasniedzot vairāk kā 250 miljonus eiro gadā”, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vārdā pauž asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.
Lai gan tas nenotiks uzreiz pēc 2025. gada 1. janvāra, Degvielas tirgotāju asociācija brīdina, ka katram autobraucējam vai uzņēmumam, kam izmaksu pozīcijā ir degvielas izmaksas, jārēķinās ar papildus sadārdzinājumu līdz pat 18-20 eiro centiem litrā pietiekami labi pārskatāmā nākotnē. Asociācija pauž, ka šāds degvielas cenu pieaugums nav pieņemams, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas stagnāciju.
Paliek atklāts jautājums, vai stagnācijas saglabāšana nav Latvijas valdības mērķis. Jo mazāka Latvijas reālā ekonomika un mazāk iedzīvotāju, jo vieglāk Latvijai būs izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulu 2018/841 par SEG emisijas samazināšanu. Par tās esamību Latvija atcerējusies tikai šogad sakarā ar Eiropas Komisijas apliecināto apņēmību 2030. gadā prasīt regulas izpildes rezultātus. Var ticēt vai neticēt nostāstiem, ka Latvijas valsts iestādes šo prasību izpildei reāli nedarīs neko citu, kā vien sakombinēs degvielas cenu ceļošos nodokļus un citas prasības ar tādu aprēķinu, lai jau 2030. gadā iekšdedzes dzinēju automobiļu īpašnieki degvielu spētu atļauties nopirkt pamatā tikai saimnieciskajai darbībai uzņēmos un arī mājsaimniecībās.
Tagadējo braukāšanu turpinās tie, kas varēs atļauties elektromobiļus. To lieku reizi apstiprināja vakardienas jaunums, kam dots infrastruktūras nodokļa nosaukums. Pagaidām tas ir Satiksmes ministrijas pieteikums uz vēlāku laiku, līdz kuram nodokļa nosaukums u.c. parametri var mainīties, taču valsts kurss uz automobiļu un autobraukšanas padarīšanu par atsevišķu bagātnieku, bet pamatā par valsts amatpersonu privilēģiju ir nosprausts negrozāmi.
Degvielas akcīzes likmju celšana ir kārtējais mājiens vai nu krāt naudu elektromobilim, vai iekāpt valsts silē. Jābrīdina, ka naudas krāšanu apgrūtinās ekonomiskā stagnācija, ko Latvijas valdība nolēmusi uzturēt arī ar nodokļu likmju celšanu. Valsts kalpotāju skaita un algu pieaugumam gan nekādas robežas pagaidām nav manītas. Valdība uzskata nodokļu celšanu par paņēmienu, ar kādu varēs uzturēt jebkādu skaitu valsts kalpotāju. Šeit aplūkotās degvielas akcīzes nodokļa likmes nav vienīgās, kas tiks celtas nākamā gada 1. janvārī un vēlāk vēl augstāk.