Jaunā viļņa laikā reklamē īpašumu iegādi Jūrmalā, arī uzturēšanās atļaujas Šengenas zonā

Vispār šie reklāmas materiāli ir tieši sagatavoti Jūrmalā notiekošajam konkursam Jaunais vilnis, Neatkarīgajai atzīst nekustamā īpašuma tirdzniecības uzņēmuma Vigvam īpašnieks Aleksejs Jeļins. Diemžēl pagaidām ne bukletiņi, kas tiek piestiprināti pie Jūrmalā novietotām automašīnām, ne arī Saeimas pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi par uzturēšanās atļaujas saņemšanu, ja Latvijā iegādāts īpašums, nav rosinājuši ārzemniekus iegādāties dzīvojamās mājas vai vasarnīcas Jūrmalā.

Neatkarīgā pamanīja, ka ik dienu Jūrmalas stāvvietās novietotās automašīnas – gan ar ārzemju, gan vietējiem reģistrācijas numuriem – tiek pie reklāmas bukletiem. Tie aicina iegādāties māju Jūrmalā ar jautājumu: Ti uspel kupitj daču v Jurmale? (Vai tu jau esi paspējis nopirkt vasarnīcu Jūrmalā?) Bukletā ir vairāk nekā divdesmit lielāku un mazāku namu, vasarnīcu attēli, kuru cenas svārstās no 100 000 līdz 620 000 eiro. Buklets vērš uzmanību: nekustamā īpašuma iegāde Latvijā dod tiesības saņemt Šengenas vīzu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

"Diemžēl gaidīto interesi par īpašuma iegādi šie likuma grozījumi nav devuši, cilvēkus ne īpaši tas interesē," vērtē uzņēmējs Aleksejs Jeļins. Lielāka interese ir par īpašuma īri atvaļinājuma laikā – kā apgalvo uzņēmējs, viņiem nav problēmu saņemt vīzu uz gadu, diviem, tāpēc šīs uzturēšanās atļaujas neviens nav ieinteresēts kārtot. "Turklāt likums dod tiesības saņemt šādu atļauju, ne garantē to, ja gatavojies iegādāties īpašumu," uzsver A. Jeļins. Turklāt cilvēkus attur daudzo formalitāšu kārtošana. Daudzkārt vieglāk ir īrēt īpašumu uz atvaļinājuma laiku. Vasarnīcu iegāde Jūrmalā tiek reklamēta jau vairāk nekā nedēļu, īpaši cerot uz Jaunā viļņa apmeklētājiem.

Īpašumu iegādi un līdz ar to uzturēšanās atļauju saņemšanu reklamē arī bankas. Kā zināms, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, ir jāiegādājas īpašums vismaz 100 000 latu vērtē.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais