No Ukrainas ievesto olu kvalitāte zem lielas jautājuma zīmes

© Rūta KALMUKA, F64 Photo Agency

Olu baltuma masā, ko Ukrainas uzņēmums bija iecerējis vest tranzītā cauri Latvijai, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad jau atkārtoti konstatējis salmonellas baktērijas. Lai gan PVD neatklāj vainīgo, visticamāk, tas ir Ovostar Union – uzņēmums, kas Latvijā plāno būvēt milzu olu rūpnīcu.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija noraizējusies, ka Latvijas iedzīvotājiem draud masveida saslimšana ar salmonelozi. Viņu bažas raisa atšķirīgie Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) pārtikas ražošanas un dzīvnieku labturības standarti, kas, no vienas puses, Ukrainai ļauj iegūt lētākas olas nekā ES, bet, no otras puses, to ražošana tiek kontrolēta vājāk. Asociācija ir nobažījusies, ka rūpnīcas aizsegā Latvijā varētu ienākt olas, kas ražotas pēc Ukrainas standartiem.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Salmonellas atrod atkārtoti

Aprīļa beigās, uz robežas pārbaudot Ukrainas izcelsmes olu produktu kravu, kuru cauri Latvijai bija paredzēts vest tālāk uz Portugāli, Pārtikas un veterinārais dienests noņēma paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai uz nekaitīguma kritērijiem. Vienā no produktiem - olu baltuma masā - tika konstatēta Salmonella Spp (Salmonella Enteritidis) klātbūtne. «Konstatējot produkta piesārņojumu, Pārtikas un veterinārais dienests apturēja olu baltuma masas tālāku virzību un pieņēma lēmumu laboratoriski pārbaudīt arī nākamās no Ukrainas vestās olu baltuma masas kravas, aizturot tās līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai. «Līdz šim piesārņojums konstatēts vēl vienā Ukrainas izcelsmes olu baltuma masas paraugā. Abas piesārņotās olu baltuma masas kravas ir nosūtītas iznīcināšanai. Kravas, kuru laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir atbilstoši, var turpināt savu ceļu uz gala mērķi. Ņemot vērā pārbaudēs konstatēto, Ukrainas izcelsmes olas un olu produkti, tostarp olu baltuma masa, uz robežas tiek kontrolēti pastiprināti, ņemot paraugus un nosūtot laboratoriskai izmeklēšanai gan uz veterināro zāļu atliekvielām, gan Salmonella Spp klātbūtni. Neatbilstoši rezultāti šobrīd nav konstatēti,» Neatkarīgajai uzsvēra PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Latvijai draudot masveida inficēšanās

Ar salmonellu inficētas kravas uz robežas 2018. un 2019. gadā PVD konstatējusi tikai divos gadījumos - un abas bijušas jau minētās kravas ar olu baltuma masu no Ukrainas. PVD gan neatklāj, kura uzņēmuma kravā salmonella konstatēta. Neatkarīgās rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ar salmonellu inficētā olu masa piederējusi SIA Ovostar Union - uzņēmumam, kura plānos ir būvēt olu rūpnīcu Latvijā. Olu importa licence ES ir izsniegta četriem Ukrainas uzņēmumiem, un tikai vienam no tiem - Ovostar Union - ir licence olbaltuma masas ievešanai ES.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Vietējie olu ražotāji jau vērsušies pie Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī pie citām atbildīgām institūcijām, aicinot veikt ļoti nopietnas pārbaudes no Ukrainas importētām olām. Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija uzsver, ka notikušais nebūt nav pārsteigums, jo valsts iestāžu, tostarp likumdevēju un valdības, nepiedodamas iecietības dēļ tas ir tikai laika jautājums, kad Latvijā notiks pirmā masveida inficēšanās vai saindēšanās ar olām, olu produktiem vai mājputnu gaļu, kas ievesta no valstīm ārpus Eiropas Savienības un ir nepietiekami pārbaudīta vai pat vispār nav pārbaudīta.

Asociācija atgādina, ka bez šiem gadījumiem uz Čehijas robežas šogad atklāta salmonella saldētos broileru liemeņos, kuru izcelsme jau atkal ir Ukraina. Tāpat 2018. gada beigās salmonella tika konstatēta no Ukrainas ievestai olu produkcijai Ungārijā.

«Šie gadījumi ir vērā ņemams signāls gan Latvijas, gan Eiropas patērētājiem, kuri izvēlas ārpus Eiropas Savienības ražotu mājputnu produkciju. Šie gadījumi ir nopietns brīdinājums kontrolējošajām un sertificējošajām iestādēm par nepieciešamību veikt pastiprinātas olu, olu produktu un mājputnu gaļas importa pārbaudes,» norāda asociācija.

Saskaņā ar asociācijas datiem pēdējā laikā olu imports Latvijā ir būtiski palielinājies, proti, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, olu imports ir audzis par 36 procentiem, savukārt olu produktu (melanža, olu pulvera) imports - par 37 procentiem. Apmēram 30 procentu no visa olu importa nāk no Ukrainas. Turklāt Latvija ir lielākais olu importētājs no Ukrainas Eiropas Savienībā.

«Tieši importam no Ukrainas gadu no gada ir vislielākā tendence pieaugt. Importētās preces veikalu plauktos tiek piedāvātas par pievilcīgām cenām, kas atkal jau skaidrojams ar zemākām prasībām un līdz ar to izmaksām ražotājam. Taču tendence palielināties importam no valsts, kurā ražotājam nav tādas atbildības attiecībā uz pārtikas drošumu un fitosanitāro prasību ievērošanu kā ES ražotājiem, palielina patērētāju risku saslimt ar salmonelozi un arī citām infekcijas slimībām,» skaidro olu ražotāji.

ES STANDARTIEM NEATBILSTOŠAS. Latvijas lielveikalos līdzās Latvijā ražotām olām nopērkamas arī olas no Ukrainas. Taču, visticamāk, tikai retais pircējs uz Ovostar olu iepakojuma izlasa sīkiem burtiem uzrakstīto norādi, ka dējējvistu turēšanas apstākļi ir «ES standartiem neatbilstoši» / Rūta KALMUKA, F64 Photo Agency

Asociācijas pārstāvji zināja stāstīt, ka Ukrainas izcelsmes olas ir pieejamas mazumtirdzniecības apritē tikai Latvijā, Lietuvā un epizodiski atsevišķos Igaunijas veikalos. Visās pārejās ES valstīs gan attiecīgas iestādes, gan veikalu tīkli atbildīgi izturas pret ES standartu ievērošanu.

«Nozīmīgs apstāklis ir tas, ka no trešajām valstīm importētajām olām pārbaudes uz robežas tiek veiktas tikai izlases kārtā, nevis visai ievestajai produkcijai, un tas nozīmē, ka tirgū var nokļūt arī ļoti lielas inficētu produktu partijas, izraisot masveida inficēšanos un līdz ar to nopietnus draudus patērētāju veselībai un pat dzīvībai,» nobažījusies ir Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija.

Asociācija uzskata, ka, Latvijā atklājot jau divas olu partijas, kas inficētas ar salmonellu, šo produktu ievešanu nedrīkst turpināt tā, it kā valstī nekas nebūtu noticis.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina Pārtikas un veterināro dienestu un citas atbildīgās institūcijas pievērst pastiprinātu uzmanību notiekošajam, veikt pārbaudes pilnīgi visām ievestajām olām, kā arī, atklājot jaunas inficētu olu partijas, apturēt olu importu no valstīm, kuru uzņēmumi nespēj un nevēlas ievērot elementāras sanitārās prasības un apdraud Latvijas iedzīvotāju veselību un pat dzīvību.

Divējādie standarti

Vērienīgais ukraiņu projekts par milzu vistu fermu gan vēl ieceres stadijā, taču Ovostar jau šobrīd strauji soļo Eiropas virzienā, piedāvājot Ukrainā ražotas olas un olu produktus. 2014. gadā dibinātās Ovostar Europe 2018. gada pārskatā uzrādītie ieņēmumi pārsniedz 16 miljonu eiro.

Ovostar Europe straujo izrāvienu nodrošina Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību (ES) un Ukrainu, kas paver iespēju bez muitas nodokļiem un tirdzniecības barjerām importēt pietiekami iespaidīgu produktu apjomu. Tiek lēsts, ka 50% no ES importētajām olām ir Ukrainas izcelsmes. Vistu olu pašizmaksa Ukrainā saskaņā ar nozares ekspertu vērtējumu ir par 24 procentiem mazāka, salīdzinot ar vidējo pašizmaksu ES. Galvenais iemesls esot atšķirīgās labturības un pārtikas higiēnas prasības.

2014. gadā, noslēdzot Asociācijas nolīgumu, bija paredzēts, ka Ukraina noteiktā termiņā harmonizēs tiesību aktus veterinārijas, pārtikas drošuma un dzīvnieku labturības jomās. Asociācijas nolīguma 64. pantā noteikts, ka tiesību aktu harmonizācija notiek saskaņā ar V pielikumu. Diemžēl V pielikums sastāv no virsraksta un teikuma «Ukraina iesniedz visaptverošu stratēģiju saskaņā ar šā nolīguma 64. panta 4. punktu». Nekādu termiņu un saistību nodrošināt tiesību aktu harmonizāciju nav, ko apliecina faktiskais progress tiesību aktu saskaņošanas jomā - piecu gadu laikā taustāma rezultāta nav, taču, iespējams, ka šogad beidzot kaut kas tiks uzsākts. Un kamēr Ukraina nesteidzīgi harmonizē, Eiropai uz godavārda ir jātic, ka Ukrainā ražotie pārtikas produkti ir droši, lai arī minētie gadījumi pierāda pretējo, Neatkarīgajai norāda nozares eksperti.

Rūpnīcas tāles miglā tītas

SIA Gallusman jaunās ražotnes izveidei šobrīd tiek izskatītas vairākas iespējamās vietas, tajā skaitā Tukuma, Ogres un Inčukalna novados. Jau kopš pagājušā gada norisinās ražotnes tehniskā projekta izstrāde, labāko tehnoloģisko risinājumu integrēšana, kā arī ietekmes uz vidi novērtējumu sagatavošanas darbi. Lēmums par konkrētu jaunās ražotnes atrašanās vietu tikšot pieņemts, izvērtējot priekšnosacījumus plānotās darbības īstenošanai un to ekonomisko pamatojumu. Ražotnes būvniecības darbus paredzēts uzsākt līdz 2019. gada beigām, maijā izplatītā preses paziņojumā uzsver SIA Gallusman pārstāvis Ilvars Boreiko.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka sākotnēji mega putnu fabriku bija plānots uzbūvēt Valkas novadā. Taču šos plānus izjauca toreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš atteicās izvēlēto zemesgabalu, kas pieder valstij, nodot pašvaldības īpašumā, atsaucoties uz spēkā esošo likumdošanu, proti: nodot valsts zemi pašvaldības īpašumā var tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, kapu vai parka izveidošanai, bet ne putnu fabrikas būvei. Pēc tam tika izskatīts putnu fabrikas celtniecības variants Tukuma novadā. Taču šis zemesgabals atrodas netālu no Jaunsātu karjera - populāras pilsētnieku peldvietas. Šobrīd tiek pētītas arī rūpnīcas potenciālās celtniecības vietas Ogres un Inčukalna novadā.

SIA Gallusman norāda, ka Ovostar Union šobrīd ir viens no lielākajiem olu produkcijas ražotājiem Eiropā, kas vienā uzņēmumu grupā apvieno vairākus grupas uzņēmumus, kas nodarbojas ar olu un to produktu ražošanu, pārstrādi un izplatīšanu pasaules tirgos. Saskaņā ar publicēto finanšu pārskatu par 2018. gadu kopējais Ovostar Union grupas apgrozījums sasniedza 125 miljonus ASV dolāru.

Atbilstoši publiski pieejamai informācijai Ovostar Union PLC lielākie akcionāri un kontroles turētāji ir tās dibinātāji - Ukrainas pilsoņi Boriss Belikovs (Borys Bielikov) un Vitālijs Veresenko (Vitalii Veresenko), kam pieder 68%, savukārt atlikušās daļas pieder dažādiem investoriem.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais