Piemājas saimniecībā ražotas svaigas olas bieži vien ir augstākas kvalitātes un labākas garšas. Ja kādreiz esat iegādājies svaigas olas pie vistu saimniekiem vai zemnieku tirgū, iespējams, ir radušās šaubas par to, vai tās ir droši ēst tādas un kādas ir.
Kad pērk pārtiku pārtikas preču veikalos, sagaidām, ka produkti pareizi notīrīti un sagatavoti patēriņam, taču tas nedod garantiju ar citur pirktiem produktiem. Neskatoties uz to, saimniecībā ražotas svaigas lauku olas var būt pilnīgi drošas, tomēr ir daži faktori, kas jāzina, uzsver thetakeout.com.
Pirmkārt, saimniecībā svaigām olām netiek veikts tāds pats tīrīšanas un pārbaudes process kā veikalā iegādātajām olām, tāpēc būtu jānoskaidro, kā tās apstrādātas. Piemēram, zināt, vai tās ir mazgātas vai nē, turētas ledusskapī vai uzglabātas istabas temperatūrā. Tās var šķist sīkas detaļas, taču patiesībā tās ir svarīgas, runājot par pārtikas nekaitīgumu.
Pirms iegādāties saimniecībā svaigas olas, vajadzētu pajautāt par olu apstrādes un uzglabāšanas nosacījumiem. Tas nav paranoiski — tas ir vienkārši gudri. Lauku saimniecībā iegūtas svaigas olas var būt pārsteidzošas, un tas ir lielisks veids, kā palīdzēt mazām saimniecībām, taču tajās ir vairāk iespēju kļūdīties, nekā vienkārši paķert no veikala olu kastīti.
Veikalā iegādātās olas mazgā, dezinficētas un nekavējoties atdzesētas, lai iznīcinātu visas iespējamās salmonellas. Bet ar olām no vietējās fermas vai kaimiņa piemājas vistām process ne vienmēr ir stingri regulēts.
Daži cilvēki olas nemazgā vispār, citi skalo zem ūdens, un daži var tos noberzt, kas ne vienmēr ir lieliska ideja. Olu čaumalas ir pārklātas ar dabisku "ziedējumu" — slāni, kas aizsargā olu un neļauj tajā iekļūt baktērijām. Ja lauksaimnieks olas nemazgā, ziedēšana saglabājas un olas kādu laiku var uzglabāt istabas temperatūrā. Taču, tiklīdz tās ir mazgātas, šis aizsargslānis ir pazudis, un olas nekavējoties jāievieto ledusskapī, lai novērstu baktēriju augšanu.
Ja saņemat nemazgātas olas, kuru čaulas joprojām ir neskartas, tad ir labi, ja tās vairākas nedēļas var uzglabāt istabas temperatūrā, taču tomēr drošāk tās ir ievietot ledusskapī, ja zina, ka tūlīt neēdīs.
Tomēr brīdī, kad tās mazgājat, tas nav apspriežams: atdzesējiet. Ledusskapis neļauj baktērijām vairoties un palīdz olām ilgāk saglabāties. Daudzi cilvēki neapzinās, ka arī temperatūras izmaiņām ir nozīme — olu atkārtota ieņemšana un izņemšana no ledusskapja var izraisīt kondensāciju, kas arī atvieglo baktēriju iekļūšanu tajās.
Labākais veids, kā pārliecināties par saimniecībā ražotu svaigu olu drošību, ir zināt, no kā pērkat. Neatkarīgi no tā, vai tas ir no vietējā zemnieka vai vienkārši kaimiņa, nebaidieties uzdot jautājumus. Vai vistas tiek turētas tīros apstākļos? Kad šīs olas tika savāktas? Ja kāds cāļus audzē atbildīgi, viņš, iespējams, labprāt paskaidros, kā to dara. Ja viņi nešķiet pārliecināti vai saka kaut ko īsu, piemēram, ka atstāj olas uz galda vairākas dienas pēc to mazgāšanas, iespējams, ir vērts meklēt olas citur.
Un, kad olas ir mājās, pirms ēšanas joprojām vajadzētu pārbaudīt, vai ledusskapī esošās olas ir piemērotas ēšanai. Pirms gatavošanas iesitiet atsevišķā bļodā, it īpaši, ja cepat. Ja pamanāt dīvainu smaku vai redzat čaumalas, kas izskatās saplaisājušas vai gļotainas, izmetiet olas. Pat ar veikalā iegādātām olām lietas var noiet greizi, taču, izmantojot lauksaimnieku olas, drošībai ir jāseko līdzi vēl rūpīgāk.
Ievietojiet olas dziļā tvertnē ar aukstu ūdeni. Ja tās paliek pie tvertnes dibena horizontāli, tad tās ir ļoti svaigas. Olas, kas ir nedaudz slīpi ar resno galu uz augšu, vairs nav pirmā svaiguma, bet pagaidām vēl ir lietojamas silto ēdienu pagatavošanā. Olas, kas uzpeldējušas virspusē, ir bojātas, tās nedrīkst ēst! No tām ieteicams iespējami ātri atbrīvoties.
Olas nekādā gadījumā nebūtu ieteicams saldēt. Iemesls tam ir vienkāršs - zemā temperatūrā olas šķidrā daļa izplešas, radot čaumalā mikroplaisas, kas ir laba augsne mikrobaktērijām. Pat ja olas nesaplaisās, pēc atkausēšanas cieti vārīta ola būs gumijaina un neēdama.
