Alkohola akcīze nedod plānotos ieņēmumus

FOTOAPLIECINĀJUMS, ka pirms dažiem gadiem uzceltajā Superalkoveikalā Valkā ne tikai pietiek, bet pat pāri paliek tirdzniecības platība tādam pircēju skaitam, kāds apmeklēja veikalu šā gada septembrī © Arnis KLUINIS

Latvijas Alkohola nozares apvienība (LANA) cenšas izskaidrot Latvijas sabiedrībai un valdībai īsto sakarību starp alkohola akcīzes nodokļa likmes un nodokļa ieņēmumu samazināšanos no šā gada 1. augusta.

Šā gada pirmajam publiskajam pārskatam par nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienests (VID) lika virsrakstu «Janvārī lielākais ieņēmumu pieaugums algas nodokļiem un akcīzes nodoklim». Sekoja paskaidrojums, ka «akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies visos maksājumu veidos, tomēr lielāko daļu veido akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem». Līdz rudenim valstij ir saglabājušies papildieņēmumi no nodokļiem darbaspēkam, «turpretī samazinājies ir akcīzes nodokļa ieņēmumu pieauguma temps par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, kā arī naftas produktiem, kas negatīvi ietekmē akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna izpildi» (citāts no VID pārskata par nodokļu iekasēšanu augustā).

Birokrātiem alus nav alkohols

Latvijas birokrātu valodā divas dažādas akcīzes preces ir «alkohols» un «alus», kurām katrai sava ailīte valsts ieņēmumu sarakstā. Ar alus akcīzes ieņēmumiem VID bijušas problēmas kopš gada sākuma. Janvārī plānā paredzēto 3,8 miljonu vietā iegūti tikai 3,4 miljoni un astoņu mēnešu plānā prasīto 40,7 miljonu vietā savākti 37,6 miljoni eiro. Turpretī akcīzes ieņēmumi no visiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem kopā janvārī devuši 2,5 virsplāna miljonus, kas līdz aprīlim izauguši līdz 5,5 virsplāna miljoniem eiro. Tomēr maijā ieņēmumi sākuši dilt un augustā astoņu mēnešu ieņēmumu plānā iztrūkums jau 11,4 miljonu eiro apmērā. Uzkrītoši, ka tieši augustā dubultojies iztrūkuma apmērs attiecībā pret ieņēmumu plānu, kas netika pazemināts kopā ar likmēm. Astoņos mēnešos vajadzēja savākt 144,6 miljonus eiro, bet savākti tika tikai 133,4 miljoni. Šādā stilā turpinot līdz gada beigām, valsts ieplānoto 223,4 miljonu vietā varētu neaizsniegties līdz 200 miljoniem eiro. Tikai pārdesmit miljonu iztrūkumu budžetā ar apmēram desmit miljardu eiro apgrozījumu valsts varētu nepamanīt, bet dažādu ieņēmumu samazinājumu un izdevumu pieaugumu komplekts šķiet gana draudošs, tāpēc iespējamas dažādas nervozas darbības VID, valdības vai Saeimas izpildījumā. LANA cenšas apsteigt tādas darbības ar skaidrojumu, kāds tad īstais sakars starp akcīzes likmju un akcīzes ieņēmumu vienlaicīgo kritumu.

1. augusta noslēpums

Pirmajā acu uzmetienā pašsaprotamo sakaru it kā varētu atspēkot ar faktu, ka nekādas likmju un, attiecīgi, alkohola cenu pazemināšanas Latvijā no 1. augusta nemaz nevarēja būt. «Uz doto brīdi tiek realizēti arī vairumtirdzniecībā esošie alkoholisko dzērienu krājumi, par kuriem tika maksāta iepriekšējā akcīzes nodokļa likme, līdz ar to produktu cena, kuru ievērotu patērētāji, visdrīzāk nemazinājās,» VID pauda savā komentārā Neatkarīgajai. Skaitlisku apliecinājumu tam, ka cenas 1. augustā drīzāk nesamazinājās nekā samazinājās, Neatkarīgajai sniedza veikalu tīkls Maxima. Jā, lielākajai daļai alkohola cenas šajos veikalos nesamazinājās, bet 30% preču Maxima esot cenas samazinājusi jau no 1. augusta, vismaz daļu no akcīzes nodokļa likmju starpības sedzot uz sava rēķina. Par vēl konsekventāku akcīzes likmju starpības segšanu uz uzņēmēju rēķina Neatkarīgajai liecināja Valkā dislocētie veikali.

Īsto saikni starp likmes un ieņēmumu pazemināšanu noteica uzņēmēju zibenīgā reakcija uz runām, ka likmes varētu tikt pazeminātas. Tad viņi centās izvest no muitas noliktavām, cik vien iespējams, maz alkohola ar vecajām, t.i., ar augstajām, likmēm. Šāda situācija turpinājās no 17. jūnijā izteiktajiem Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa solījumiem atbildēt uz likmju pazemināšanu Igaunijā ar likmju pazemināšanu Latvijā līdz 1. augustam, kad jaunās likmes stājās spēkā un uzņēmēji drīkst papildināt alkohola krājumus ar zemākām iemaksām valstij. «Jūlijā, tuvojoties akcīzes nodokļa likmes maiņai, aktīvi tika realizēti vairumtirdzniecībā esošie alkoholisko dzērienu krājumi, tā rezultātā samazinot patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apjomu, par ko maksājams akcīzes nodoklis. Savukārt augustā krājumu apjoms licencētās vairumtirdzniecības vietās palielinās, kas nozīmē, ka akcīzes nodoklim par augustā patēriņam Latvijā nodotajiem dzērieniem, par kuriem akcīzes nodoklis tiek maksāts septembrī, vajadzētu pieaugt, pozitīvi ietekmējot faktiski iekasētā akcīzes nodokļa apmēru,» savās cerībās dalās VID.

Akcīzes likmju kara hronika

Pilnībā izpildīt alkohola akcīzes ieņēmumu plānu šķiet nereāli, jo akcīzes likmju karš bez zaudējumiem nav iespējams, tāpat kā jebkurš cits karš. Likmju pazemināšana Latvijā nav tik būtiska, lai alkohola tirgu dubultotu vai trīskāršotu uz Igaunijas un Lietuvas rēķina. Likmju pazemināšana ir mēģinājums tikai noturēt esošo tirgu. Ja tā apjoms nemainās, bet nodokļa likmes kļūst zemākas, tad loģiski, ka arī valsts ieņēmumiem jāsamazinās.

Cīņa par alkohola tirgu Latvijā ir par to, lai Latvijā turpinātu iepirkties igauņi un somi, kas nodrošina Latvijai apmēram 1/5 daļu no alkohola akcīzes ieņēmumiem. Šo naudas plūsmu uz Latviju pavērsa Igaunijas lēmums celt alkohola akcīzes likmi tik augstu, lai Igaunija varētu kārtējo reizi palepoties, ka tā ir Ziemeļvalsts, nevis Baltijas valsts. Naudu, t.i., cilvēku ar alkohola pirkšanai sagatavotu naudu Latvija sāka piesaistīt tad, kad cenu starpība par litru identiska stiprā alkohola uz Igaunijas un Latvijas robežas sasniedza 7-8 eiro. Bija vajadzīgi nepilni četri gadi, līdz Latvijas un uz Latviju pārmetušies Igaunijas uzņēmēji izvērsa ārzemnieku apkalpošanai nepieciešamos veikalus pamatā Igaunijas un Latvijas robežpilsētā Valkā/Valgā, bet arī citās vietās Vidzemē, kas centās pievilināt ciemiņus no ziemeļiem.

Latvijas valstiskā uzņēmējdarbība Ministru prezidenta Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izpratnē bija akcīzes likmes celšana ar solījumiem palikt pussolīti iepakaļ Igaunijai, taču Igaunija akcīzes celšanu vispirms piebremzēja, tad nobremzēja un galu galā pavērsa atpakaļ. Latvijas iepriekšējā valdība nogulēja tādu signālu kā Igaunijas parlamenta 2018. gada 16. janvāra lēmumu uz pusi samazināt februārī plānoto alkohola akcīzes nodokļa likmes paaugstinājumu. Tātad likmes tur vēl tika celtas, bet lēnāk nekā plānots un lēnāk nekā likmes cēla Latvija. Lai nu cik negribīgi un neizlēmīgi, tomēr K. Kariņa valdībai nācās atbildēt uz Igaunijas valdības 21. maija paziņojumu par alkohola akcīzes pazemināšanu, kas drīz vien tika noformēta ar likumu un stājās spēkā 1. jūlijā. Latvijas vārgulīgā atbilde likmju pazeminājumam par 25% plašākam alkoholisko dzērienu sarakstam Igaunijā ir likmju pazeminājums par 15% īsākam dzērienu sarakstam uz laiku līdz nākamā gada 1. martam.

Lej šņabi sasistā silē

No Latvijas patērētāju viedokļa K. Kariņa valdības atbilde igauņiem drīzāk ir atbildes imitācija, jo vietējie patērētāji cenu izmaiņas gandrīz nesajutīs asimetrijas dēļ. Proti, akcīzes likmju celšanās gadījumos, kas gadu desmitos ir atstrādāta prakse, visi tirdzniecībai izlaistie alkohola krājumi jāuzskaita un turpmāk jāpārdod ar augstāku akcīzi, turpretī likmes pazemināšanas gadījumā krājumi jāiztirgo ar veco, augsto, likmi. Tepat jau minēta Maxima, kas izmantoja akcīzes likmju izmaiņas preču gala cenu svārstīšanai cīņā par tirgus daļām, un braukt pēc lētāka alkohola uz Valku iespējams ne tikai no Tallinas, bet arī no Rīgas, taču kopumā likmes pazeminājums Latvijā reāli darbosies dažus mēnešus un to nepagūs pamanīt cilvēki, kuriem alkohols nav ikdienas prece. Savukārt ikdienišķo alkohola patēriņu daļēji nosedz kontrabanda, kas akcīzes likmju celšanu apsveic, jo tā padara kontrabandu ienesīgāku.

K. Kariņa manevri akcīzes likmju karā ar igauņiem ir grūti saprotami. Ja viņš nolēmis karā zaudēt, tad kāpēc to neizdarīt uzreiz un izlikties, ka nekā tāda nav bijis? Kāpēc demonstrēt savu mazspēju gandrīz gada garumā? Pēc LANA novērtējuma, alkohola akcīzes noteiktā starpība litram alkohola uz Latvijas un Igaunijas robežas sarukusi līdz nepilniem trijiem eiro, kas ļauj noturēt vismaz daļu no iepriekšējās igauņu un somu plūsmas uz Latviju tikai tāpēc, ka šāda plūsma jau bija. Tik pieticīga cenu starpība nebūtu piesaistījusi ārzemniekus, kuru braucieni uz Latviju taču nav bezmaksas pasākums.

M. Kučinska valdība ir atstājusi K. Kariņa valdībai mantojumā sasistu sili no visiem zināmās pasakas par zelta zivtiņu, kas sodīja pasakas tēlus par alkatību. Konkrētajā gadījumā M. Kučinskis un D. Reizniece-Ozola bija iedomājušies, ka nodokļu likmes var celt neierobežoti, ja nodokļu sloga palielināšanu nosauc par nodokļu reformu. Rezultātā tagadējā valdība domā, ar kādu nodokļu paaugstināšanu un citu obligāto maksājumu ieviešanu nosegt iztrūkumu, ko budžetam radījusi nodokļu reforma.

Ziņas no Valkas

Aivo Vārs, veikala AlkoShop izpilddirektors:

- Pēdējā laikā par alkohola akcīzi runā tik maz, ka šķiet - vilciens aizgājis, lai gan tieši tagad jāliek prāti kopā, lai budžeta likumu paketē ieliktu to, kas tiešām nodrošinās valstij 2020. gada ienākumus. Igauņi ir izdarījuši visu, lai alkohola tūristi no Somijas un Zviedrijas netiktu tālāk par Tallinas ostu. Bija liela nozīme jūlijam, kad igauņi jau varēja visiem stāstīt par savām pazeminātajām akcīzes nodokļa likmēm un pacensties, lai tās iespējami ātri ietekmētu cenas veikalu plauktos. Latvijā cenu pazemināšana sākās vēlāk un velkas ilgāk. Visticamāk, ka Latvijā tikai Valkas veikalos cenas mainījās uzreiz 1. augustā, jo uzņēmēji atteicās no peļņas veikalu uzcenojumos, lai parādītu pircējiem, ka Latvija patiešām pazeminājusi akcīzes nodokļa likmes.

Matīss Kristiāns Beks, veikala Superalko vadītājs:

- Pircēju skaita samazināšanās veikalā ir ļoti jūtama. Akcīzes likmju pazemināšana Latvijā bija mazāka nekā iepriekš Igaunijā, bet uz alu, sidru un vēl citiem dzērieniem Latvijā tā neattiecas vispār. Rezultātā tās ir pilnīgi citas ainas, ko redzējām pagājušā gada septembrī un šā gada septembrī. Ne igauņiem, ne somiem nav stimula braukt 300 kilometru līdz Latvijai un atpakaļ, lai nopirktu alkoholu, degvielu, cigaretes. Ja Latvija nākamgad paaugstinās akcīzi, tad jau mums būs jārēķina, pēc kādām precēm atmaksāsies braukt uz Igauniju. Tie nebūs vienīgie zaudējumi Latvijas budžetam. Nebūs pamata pastāvēt Valkas Superalko, kur pašreiz 26 darbinieki. Diez vai viņi atradīs Valkā darbu ar tādām algām, kādas saņem tagad. Tad varēsim skaitīt, cik daudzi no viņiem atradīs darbu Valmierā, Rīgā un ārzemēs.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.