Rīgas vārdu neapliks ar nodevu

© Publicitātes foto

Līdz gada beigām Rīgas pilsētas būvvaldes paspārnē esošā pilsētvides dizaina pārvalde ir apņēmusies izstrādāt noteikumus, kas turpmāk skaidri noteiktu, kur un kādos gadījumos drīkst izmantot Rīgas simboliku, piemēram, ģerboni.

Atbildīgie speciālisti sola, ka arī turpmāk suvenīru ražotāji, kuri izmanto Rīgas vārdu, varēs turpināt to darīt, jo par Latvijas galvaspilsētas vārda izmantošanu suvenīros neesot paredzēts iekasēt nodevu.

"Vārdam "Rīga" pašlaik nav un nākotnē netiek plānots piemērot nodevu par tā izmantošanu, kā arī tā izmantošana suvenīru vajadzībām nebūs jāsaskaņo ar pašvaldību," Neatkarīgajai skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Kristīne Pētersone.

Plānots, ka par Rīgas simboliku noteiks lielo ģerboni, lielo ģerboni ar vairoga turētājiem, mazo ģerboni un Rīgas karogu. Tos bez licences un pašvaldības nodevas varēs izmantot Rīgas dome un tās struktūrvienības. Rīgas ģerboņus kā ilustratīvu vai izziņas materiālu bez licences plānots atļaut izmantot arī enciklopēdijās, mācību līdzekļos un citos zinātniska un uzziņu rakstura izdevumos.

"Saņemot Simbolikas komisijas licenci un veicot pašvaldības nodevas par pašvaldības simbolikas izmantošanu apmaksu, Rīgas vēsturiskos ģerboņus varēs izmantot arī fiziskās un juridiskās personas suvenīru un prezentācijas priekšmetu izgatavošanā. Nodevas apmērs Rīgas simbolikas izmantošanai būs zināms, kad tiks izstrādāts un Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejai iesniegts izskatīšanai jaunais saistošo noteikumu projekts Par Rīgas simbolikas izmantošanu un pašvaldības nodevas par Rīgas simbolikas izmantošanu maksāšanas kārtību," precizē K. Pētersone.

Plānots, ka līdz šā gada beigām saistošo noteikumu projekts varētu būt izstrādāts un iesniegts vērtēšanai pilsētas attīstības komitejā.

Rīgas lielo ģerboni veido – sudraba laukā savrups sarkans, robots ķieģeļu mūris ar diviem torņiem un jumtu starp tiem. Atvērtos vārtos ar paceltu režģi pretī zelta lauvas galva. Augšā zelta ķetnu krusts, virs tā zelta kronis, zem tā – divas sakrustotas melnas atslēgas.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais