"Kesko Senukai" Baltijas valstīs pārtrauks sadarbību ar vides skandālā ierauto "Grigeo"

© ksenukai.lv

Lietuvas mājas un remonta preču mazumtirdzniecības uzņēmums "Kesko Senukai" aptur kartona un higiēnas papīra ražotāja "Grigeo" produkcijas iepirkšanu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā saistībā ar aizdomām, ka grupas meitasuzņēmums "Grigeo Klaipeda" neattīrītus notekūdeņus apzināti ieplūdinājis Kuršu jomā.

"Mēs bažījamies par aizdomām, ka ir nodarīts milzīgs vides piesārņojums, un mēs nevaram vienkārši stāvēt malā un kopā ar visu sabiedrību gaidīt atbildes," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem ceturtdien norādīja "Kesko Senukai" preses pārstāve Elona Uckute.

Viņa piebilda, ka tiks pārdota jau iepirktā "Grigeo" produkcija, bet jauni pasūtījumi šai kompānijai netiks veikti.

"Kesko Senukai" Baltijas valstīs ir 104 veikali, tostarp 85 "Senukai" un "Statybu duona" veikali Lietuvā, 11 "K Senukai" veikali Latvijā un astoņi "K-Rauta" veikali Igaunijā.

Jau vēstīts, ka viens no Lietuvas lielākajiem tirdzniecības tīkliem"Iki" trešdien paziņoja, ka vairs neiepirks "Grigeo" produkciju, kamēr nebūs atbildēts uz visiem jautājumiem saistībā ar aizdomām par plašo vides piesārņošanu vairāku gadu garumā.

Arī citi lielākie tirdzniecības tīkli Lietuvā paziņojuši, ka izvērtē situāciju un turpmākas sadarbības iespējas ar "Grigeo", kura produkcija tiek izplatīta ar "Grite" zīmolu.

Lietuvas veikalu tīkli tirgo "Grigeo" Grigišķu uzņēmumā ražoto tualetes papīru, salvetes un papīra dvieļus, savukārt "Grigeo Klaipeda" ražo kartonu un tā izstrādājumus.

Boikotēt "Grigeo" produkciju aicinājusi arī Lietuvas patērētāju organizāciju alianse.

Jau ziņots, ka prokuratūra aizdomās par Kuršu jomas piesārņošanu ar neattīrītiem notekūdeņiem sākusi izmeklēšanu pret kartona ražotāju "Grigeo Klaipeda".

Naktī uz otrdienu vērienīgā operācijā, kurā piedalījās arī vides dienestu darbinieki un citu jomu speciālisti, tika pārbaudīta Klaipēdas uzņēmuma attīrīšanas iekārtu teritorija un konstatēts, ka notekūdeņu noplūdināšanai izveidoti īpaši apvedceļi, pa kuriem lielākā daļa no tiem nonāk Kuršu jomā, apejot attīrīšanas iekārtas. Otrdien kratīšana tika veikta arī pašā uzņēmumā.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais