Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pieļauj ārkārtas situācijas Covid-19 dēļ pārskatīt bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, lai cilvēki, kuri palikuši bez darba, nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. Īpaši svarīgs šis jautājums ir dažādos alternatīvos režīmos strādājošajiem, kuri pašlaik nemaz nevar reģistrēties bezdarbnieku statusā. Īsi pirms koronavīrusa epidēmijas valdība samazināja bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu, kā arī pabalsta apmēru, kas tagad var atspēlēties uz visiem bez darba palikušajiem.
Ar nodomu samazināt 2020. gada budžeta izdevumus Labklājības ministrija pagājušajā gadā mainīja bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību. Bezdarbnieka pabalstu no šā gada sākuma var saņemt nevis deviņus kā iepriekš, bet astoņus mēnešus, tāpat samazināts arī bezdarbnieka pabalsta apmērs, kādu bezdarbnieks var saņemt procentuāli no savas algas un aprēķinātā pabalsta. «Pagājušo gadu mēs noslēdzām ļoti optimistiski, jo mums bija darba roku trūkums, tagad situācija krasi mainās,» situāciju vērtē labklājības ministre Ramona Petraviča. Pašlaik ir grūti plānot, kā pieaugs bezdarbnieku skaits un kā palielināsies ar bezdarbu saistīto izmaksu apmērs. Analizējot datus, ko Labklājības ministrija saņem katru dienu, ministre secina, ka pēc tiem tomēr vēl nav iespējams precīzi prognozēt bezdarba līmeņa pieaugumu, kas, visticamāk, būs. Pašreizējais bezdarbnieku skaits ir 59 000, un kopš 1. marta bezdarbnieku skaits pieaudzis par 1200. Nodarbinātības valsts aģentūra saņēmusi 14 iesniegumus par darbinieku kolektīvu atlaišanu, un tas varētu skart turpat 3000 strādājošo.
Labklājības ministre atzina, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums un citi ar to saistītie aspekti būs jāpārvērtē tieši tāpēc, ka situācija darba tirgū drīzumā var mainīties, tomēr par to varēs lemt pēc kāda laika sprīža, jo pašlaik plānotais atbalsta mehānisms uzņēmumiem ietver dīkstāves pabalstu. «Aicinu darba devējus izmantot šo iespēju vispirms, nevis uzreiz atlaist no darba visus strādājošos,» sacīja R. Petraviča. No ministres teiktā izriet, ka nav plānots uzreiz piedāvāt pagarināt bezdarbnieka pabalsta samaksas ilgumu, bet, vērtējot notiekošo darba tirgū, skatīties, kādas izmaiņas tuvākajā laikā notiks, un tad rosināt konkrētus grozījumus likumā. Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks arī sacīja, ka šādos krīzes apstākļos varētu būt jautājums par bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu vai tā apjomu, tomēr pašlaik konkrētas izmaiņas vēl nav apspriestas.
Tas noteikti būs politiskās izšķiršanās jautājums. Tāpat kā tas, vai un kā piešķirt bezdarbnieka statusu un arī kādu pabalstu maksāt alternatīvos nodokļu režīmos strādājošajiem, piemēram, pašnodarbinātajiem, patentmaksu veicējiem un citiem. Labklājības ministre sacīja, ka šīm personām varētu nodrošināt iespēju saņemt bezdarbnieka statusu, ja Covid-19 epidēmijas laikā šādos režīmos nodarbinātie nesaņem vairs ienākumus.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina valdību palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu līdz 12 mēnešiem, kā arī palielināt tā apmēru. Tās ir minimālas prasības visu darba ņēmēju vārdā, jo 2019. gadā, veicot grozījumus likumā, tika samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums, kā arī pabalsta apmērs, prognozējot 12,1 miljonu eiro lielu ietaupījumu, uzskata arodbiedrības. Šāds ietaupījums nav būtisks salīdzinājumā ar valdības gatavību atvēlēt situācijas stabilizēšanai divus miljardus eiro.
DER ZINĀT
Vidējais bezdarbnieka pabalsts šā gada janvārī bija 367 eiro, tas ir par 60 eiro vairāk, nekā vidēji bezdarbnieks saņēma 2019. gada janvārī