Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu; kurš to saņemtu?

© REUTERS/SCANPIX/LETA

Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kas tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.

Šāds risinājums trešdien ticis apspriests finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē.

Finanšu ministrijā aģentūrai LETA stāstīja, ka darba grupa vienojusies turpināt spriest par bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu.

Paredzēts, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", būs tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību. Patlaban gan nav zināms bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs, bet tas tiek vērtēts.

Sākotnējais piedāvājums paredz, ka pabalsta izmaksas termiņš būs ne ilgāks par četriem mēnešiem pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām. Šo pabalstu varētu piešķirt pēc personas pieprasījuma, kas iesniegs Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) līdz šā gada 31.augustam.

Gadījumā, ja personai bezdarbnieka pabalsta apmērs būs mazāks nekā bezdarbnieka palīdzības pabalsts, persona varēs atteikties no bezdarbnieka pabalsta un saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, nepārsniedzot noteikto izmaksas ilgumu - četri mēneši.

Plānots noteikts arī pabalsta saņēmēja pienākumus, proti, dalība NVA noteiktajās aktivitātēs, tostarp individuālajā darba meklēšanas plānā iekļauto pienākumu izpilde, kas saistīta ar darba meklēšanu, piemērota darba piedāvājumu pieņemšanu.

Patlaban bezdarbniekiem, kuri bezdarbnieka statusu ieguvuši no šā gada 1.janvāra, pabalstu saņem astoņus mēnešus.

Jau ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.

Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.

Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija "Altum".

Pēc Reira iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.

Ekonomika

Elektrības nozarē nākamā gada 9. februārī gaidāmas būtiskas izmaiņas, jo Latvija, Lietuva un Igaunija atvienosies no Krievijas elektroenerģijas tīkliem. “Eesti Energia” savus klientus Igaunijā, kuri nevēlas riskēt, aicina jau laicīgi – novembrī un decembrī – mainīt elektrības tarifu.

Svarīgākais