Latvijā nupat kā ir stājusies spēkā jauna kārtība kompensējamo zāļu izrakstīšanā, un tas noticis faktiski vienlaikus ar ārkārtas situācijas izsludināšanu saistībā ar jaunā koronavīrusa Covid–19 pandēmiju. Vai jaunā kārtība attaisnos sevi, vai beidzot Latvijas pacienti maksās mazāk par zālēm, kā arī – kādus risinājumus farmācijas nozare vēl piedāvā lēmumu pieņēmējiem, par to Neatkarīgās saruna ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktoru dr. Valteru Bolēvicu. Asociācija apvieno inovatīvu zāļu izgudrotājus un ražotājus no visas pasaules.
- Tomēr jāsāk ar koronavīrusu, jo veselības aprūpes jomā tas pašlaik nenoliedzami ir aktuālākais temats. Kā zāļu ražotāji raugās uz ārkārtas situāciju un epidēmiju kopumā?
- Regulāri saņemam informāciju, kas notiek Eiropā un pasaulē saistībā ar Covid-19 pandēmiju, un skaidrs, ka šī situācija arī zāļu ražotājiem ir izaicinājumiem pilna. Tas ir vairāku iemeslu dēļ - pirmkārt, zāļu piegāžu ķēde ir daļēji izjaukta, otrkārt, divas trešdaļas zāļu aktīvo vielu tiek ražotas Ķīnā un Indijā, viena trešdaļa - Spānijā un Itālijā. Visas šīs valstis Covid-19 krīze ir ļoti ietekmējusi, tāpēc mums jārēķinās ar ierobežojumiem šo zāļu ražošanā nepieciešamo aktīvo vielu saņemšanā. Martā bija oficiālā informācija par zāļu pieejamības problēmām Itālijā un Spānijā, jo ražotāji nevarēja nodrošināt milzīgo pieprasījumu pēc zālēm. Problēmas mazināšanu neveicina arī eksporta aizliegumi.
- Kad Veselības ministrija iepazīstināja ar jauno kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtību (no 1. aprīļa receptēs jāraksta tikai zāļu aktīvā viela, bet aptiekā jāizsniedz lētākās zāles), Zāļu valsts aģentūra izteicās, ka problēmu ar zāļu pieejamību nebūs.
- Latvija ir mazs tirgus, un tāpēc problēmām ar piegādēm, visticamāk, nevajadzētu būt, bet, protams, Veselības ministrijai un Zāļu valsts aģentūrai ir jāanalizē situācija, lai šis medikaments ar zemāko cenu arī reāli būtu pieejams aptiekā. Nedrīkstētu pieļaut tādu situāciju, ka pacients aiziet uz aptieku un tur nav šī lētākā medikamenta. Pašlaik ir zināms, ka medikamentu pieejamības problēmas ir Itālijā un Spānijā, par citām valstīm šādas informācijas nav.
- Kāds ir jūsu skatpunkts par Covid-19 ārstēšanu no farmācijas uzņēmumu viedokļa?
- Farmācijas joma ir mobilizējusies Covid-19 zāļu un arī vakcīnas pētniecībai. Pašlaik ir 35 kompānijas un zinātniskie institūti, kuri strādā pie vakcīnas izveides, un četriem no tiem ir jau potenciālie vakcīnas kandidāti. Divi uzņēmumi ir Amerikā bāzēti, un viens no tiem ir paziņojis, ka drīzumā varētu sākt šīs kandidātvakcīnas pirmās fāzes klīniskos pētījumus uz cilvēkiem, un tā ir kompānija, kura strādāja pie vakcīnas arī ar iepriekšējiem koronavīrusiem. Tiek lēsts, ka gada laikā varētu radīt vakcīnu, jo pašreizējā darbā izmanto jau iepriekš veiktos pētījumos.
- Runājot par Covid-19 ārstēšanu, ir skaidrs, ka nav zāļu tieši pret koronavīrusu, bet iespējams ārstēt simptomātiski, radušās komplikācijas.
- Vienam procentam pacientu ir nepieciešama invazīva vai neinvazīva elpināšana. Šis procents nav liels, taču problēma ir tā, ka šāda medicīniska palīdzība ir nepieciešama uzreiz un pēkšņi, piemēram, kā Itālijā, un veselības aprūpes sistēmas ne uzreiz tam ir gatavas.
- Secinu, ka piekrītat šai Latvijas stratēģijai - pēc iespējas noturēt lēzenu, mērenu saslimušo pieaugumu, lai veselības aprūpes sistēma tam būtu gatava un nesabruktu.
- Jā, pilnīgi precīzi. Latvija nav izdomājusi neko unikālu, bet galvenokārt seko starptautiskajām vadlīnijām. Uzskatu, ka laikus tiek pieņemti lēmumi un tie ir jāvērtē pozitīvi. Pozitīvākais scenārijs attiecībā uz Latviju ir tāds, ka maija vidū ārkārtas stāvoklis varētu beigties. Ja tā būs, tad Latvijas lēmumu pieņēmēji un sabiedrība kopumā būs izdarījusi lielu darbu epidēmijas ierobežošanā.
- Šāda epidēmija, protams, visā pasaulē ir jauns nezināmais, bet es pieļauju, ka farmācijas nozare uz dažādām vīrusa saslimšanām, epidēmijām raugās citādāk, jo darbs pie jaunu zāļu radīšanas jau nekad nebeidzas.
- Pasaulē nav tāda stratēģiska institūta, kas strādātu tieši ar epidēmiju un pandēmiju jautājumiem. Mēs esam vienoti un gatavi militāri dažādiem konfliktiem, varam militārās vienības aizsūtīt uz karstajiem punktiem, bet pasaule kopumā nav gatava kam tādam no medicīniskā viedokļa, proti, ātri reaģēt uz jautājumiem, kas saistīti ar pandēmijām. Runājot par farmācijas nozari, jāteic, ka vīrusi un to mutācijas zāļu un vakcīnu ražotājiem ir zināma problēma. Atšķirībā no citām epidēmijām šoreiz koronavīrusa izplatība sasniedza pandēmiju, turklāt vīrusa attīstība un izplatība ir ļoti strauja. Nevaram salīdzināt ar mēri vai 20. gs. sākuma spāņu gripu. Tomēr jāsecina - ja valstis nekādi nereaģētu, Covid-19 upuru skaits būtu daudz lielāks.
- Par jauno zāļu izrakstīšanas kārtību. Daudzi jautā, vai nevarēja šo reformu pārcelt uz vēlāku laiku, jo tas sakrita ar ārkārtas stāvokli Covid-19 dēļ. Vai reformu īstenot krīzes laikā ir pareizi?
- SIFFA šo reformu ir atbalstījusi jau no paša sākuma, jo Latvija seko visu attīstīto valstu piemēram. Uzskatām, ka ietaupījumi, kas radīsies šīs reformas ietvaros, ir jānovirza jaunu medikamentu apmaksai pacientiem. Latvija šajā jomā būtiski atpaliek no citām valstīm. Mēs veicām aprēķinus, un secinājums ir bēdīgs: Latvijā valsts pacientiem apmaksā 63 inovatīvus medikamentus, bet Lietuva - 99, Igaunija - 94. Labā ziņa ir tā, ka Latvijas pacientiem kopš 2017. gada inovatīvo medikamentu skaits ir dubultojies, bet mums jādara ļoti daudz inovāciju virzienā visas veselības aprūpes ietvaros. Piemēram, no 172 jauniem medikamentiem, kuri ir apstiprināti Eiropā laikā no 2015. līdz 2018. gadam, Latvijā pašlaik nav pieejami 76 procenti, tas nozīmē, ka mūsu pacienti nevar izmantot privilēģijas, ko sniedz zinātne un inovācijas. Šie medikamenti vienkārši nav pieejami. Protams, nevienā Eiropas valstī pacientiem nav pieejami visi inovatīvie medikamenti, bet līdere ir Vācija, Austrija, Dānija un Šveice, kur no visiem jauniem medikamentiem nav pieejami tikai 16 procenti. Sabiedrības interesēs ir ārstēšanā izmantot jaunākos medikamentus, kas ir zinātnes sasniegums, īpaši onkoloģijā. Reforma, kas ļauj ietaupīt pacientiem, nodrošinot lētākas, bet vienlīdz efektīvas zāles tur, kur šādas zāles ir pieejamas, un ietaupījumu novirzīt inovatīvām zālēm, kas ļaus izglābt dzīvības, ir atbalstāma, un no tās nav jāatkāpjas.
- Kādā veidā valsts varēs novirzīt šīs reformas kontekstā vairāk naudas inovatīviem medikamentiem? Kāda ir saikne starp reformu un inovatīviem medikamentiem?
- Nepalielinot kompensējamo zāļu budžetu, bet veicot šādu reformu, kad pacientam sistēmas ietvaros tiek izsniegts lētākais medikaments, radīsies ietaupījums, un šo ietaupījumu varēs novirzīt jauniem inovatīviem produktiem. Šādu pieeju īstenoja lietuvieši, kuri pašlaik jauno inovatīvo medikamentu jomā ir pirmajā vietā Baltijā. Onkoloģijas jomā viņiem ir 69 jauni medikamenti, Latvijā tikai 30, Igaunijā 63. Latvija divkārt atpaliek, Latvijas vēža pacientiem vienkārši šie medikamenti nav pieejami. Tas ir jāmaina, un, ja to var izdarīt ar šādas reformas palīdzību, tas ir jādara. Kā? Šo jauno kārtību pavadošajā anotācijā pēc SIFFA lūguma tika iekļauta atruna, ka ietaupījums, kas rodas, tiek novirzīts jaunām inovatīvām zālēm. Es ceru, ka atbildīgās iestādes to ievēros.
- Veselības ministrija vairākkārt minējusi, ka Latvijas pacienti pārmaksā gadā ap 25 miljonus eiro, iegādājoties dārgākas kompensējamās zāles. Kādā veidā, jūsuprāt, veidojas šāda summa?
- Sīkākus aprēķinus mēs neesam redzējuši, bet tas ir saistīts ar pacientu izvēli un informētību. Ražotāji atbalsta šo reformu tieši tāpēc, ka iedzīvotāji arī jāizglīto un jāstāsta par medikamentiem, proti, ka galvenais zālēs ir aktīvā viela, kas nodrošina ārstēšanu. Tas, ka kāds medikaments ir lētāks, nenozīmē, ka tas ir sliktāks. Domāju, tuvākie mēneši parādīs, kāda būs situācija un cik būs pacientu, kuriem būs jāpaliek pie iepriekš lietotiem medikamentiem. Jāņem vērā, ka ir atstāta iespēja daļai pacientu izrakstīt arī iepriekš lietotu konkrētu medikamentu, ja tam ir medicīnisks pamatojums.
- Kā jūs vērtējat medikamentu pieejamību Latvijā, jo pacienti regulāri ziņo par to, ka nav pieejamas zāles aptiekās.
- Uz šo jautājumu mēs varam skatīties no divām pusēm. Viena lieta ir saistīta ar to, ka medikamenti vispār nav pieejami Latvijā, un te ir runa par jaunajiem medikamentiem. Tā ir ļoti liela problēma. Bet otrkārt, arī aptiekās nereti nav zāļu. Pašlaik vairāk runājam par reformu, par lētākā medikamenta izrakstīšanu, bet 1. aprīlī stājās spēkā vēl viens jauns noteikums, ka lieltirgotavām ir jāuzrāda visi zāļu krājumi, kādi tām ir. Tie ir ļoti būtiski noteikumi, jo nodrošinās, ka Zāļu valsts aģentūra redz zāļu patieso apjomu Latvijā un nepieciešamības gadījumā spēs ierobežot zāļu izvešanu, kā arī palīdzēt aptiekām saņemt zāles. Situācija, ka pacients ienāk aptiekā un nav nepieciešamo zāļu, nav pieņemama.
- Veselības ministrijas dati rāda, ka pēdējā laikā ir izveidojusies situācija, ka šis lētākais - references - medikaments nav viens vienīgs, bet tādi var būt vairāki. Tātad pastāv iespēja, ka šo lētāko zāļu vidū jau ir tās, ko pacients ir lietojis visu laiku, un medikaments nemaz nebūs jāmaina.
- Gatavojoties šai reformai, zāļu ražotāji ir samazinājuši cenas 250 medikamentiem, un 85 procentos gadījumu lētākais medikaments nav mainījies. Pacientam tas varētu nemainīties, bet valsts iegūs ietaupījumu. Vairākās grupās noteikti būs vairāki lētākie medikamenti, tā ka, domāju, pacieti būs ieguvēji.
- Kādi ir priekšnoteikumi, lai šī reforma kopumā izdotos?
- Veiksmīga komunikācija no visām iesaistītajām pusēm - Veselības ministrija, kas īsteno šo reformu, farmaceiti aptiekās, ārsti, pacienti. Otrs priekšnoteikums, lai viss izdotos, ir medikamentu pieejamība aptiekās, lai pacientam zāles būtu pieejamas visās aptiekās, arī tajās, kuras ir ārpus lielajām ķēdēm. Te ir svarīgi arī, kā strādā visas atbildīgās iestādes un kā tās rīkosies kritiskos brīžos, lai nodrošinātu, ka aptiekās ir pieejami visi nepieciešamie medikamenti. Visādā ziņā pacients nedrīkst nekādā veidā ciest.
- Jūs iezīmējāt situāciju ar inovatīvu medikamentu pieejamību pasaulē un Baltijas valstīs. Vai varat pateikt, kurā medicīnas nozarē ir vissmagākā situācijā Latvijā?
- Medikamentu jomā vislielākā atpalicība ir onkoloģijā. Tas būtiski ietekmē gan konkrētus individuālus pacientus, mūsu sabiedrības locekļus, gan Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes rādītājus. Tas ietekmē arī ārstus, kas ir neapskaužamā situācijā. Ārsts seko pasaules notikumiem un redz, ka Lietuvā un Igaunijā var izrakstīt medikamentus, savukārt Latvijā šie medikamenti nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Protams, ārsti meklē risinājumus, bet tas nav ne vidēja, ne ilgtermiņa risinājums valstiskā līmenī. Turklāt tie rādītāji, kas ir Lietuvā un Igaunijā, nav nesasniedzami, un finansējums, kas nepieciešams, nav tāds, ko valsts mērogā nevar atrast, te vairāk ir politiskā griba - ne tikai veselības ministra, bet visas valdības.
- Vēl pirms pandēmijas un ārkārtas situācijas farmācijas jomas eksperti lēma par vairākiem jautājumiem zāļu cenu jautājumos, piemēram, zāļu uzcenojumiem. Vai šim darbam bija rezultāts?
- Sēdes pašlaik nenotiek, bet premjera rezolūcija veselības ministrei sagatavot ziņojumu valdībai par zāļu uzcenojumiem joprojām, cik zinu, ir spēkā, un valdība ar to jāiepazīstina jūnijā. SIFFA ir veikusi aprēķinus: Latvijas pacienti par lieltirgotavu un aptieku uzcenojumiem gadā samaksā 114 miljonus eiro. Nav maza summa. Un tā ir atļauta atbilstoši spēkā esošiem noteikumiem, turklāt tā ir lielākā Baltijas valstīs. Šī pacienta gala summa ir jāsamazina, piemēram, līdz Lietuvas līmenim, kas būtiski samazinātu medikamentu cenu. Ja zāļu ražotājs noteicis cenu medikamentam, teiksim, piecus eiro, tad gala cena aptiekā Latvijā ir 8,71 eiro, Lietuvā - 6,98 eiro, Igaunijā - 7 eiro. Tā ir būtiska atšķirība. Lietuvā un Igaunijā aptieku un vairumtirgotāju bizness arī nav altruisms un ir peļņu nesošs.
- Kāds ir jūsu priekšlikums?
- Samazināt gan aptieku, gan lieltirgotavu uzcenojumus. Ja ieviestu Lietuvas sistēmu, tad mūsu pacientu samaksātais samazinātos par vismaz 50 miljoniem eiro gadā.
- Vai jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN) zālēm?
- Baltijā visās valstīs varētu būt identisks modelis. Pašlaik mums ir augstākais PVN. Ja jau mēs ejam ar lozungu Izraksti lētākās zāles, tad būtu tikai loģiski, ka mums arī PVN būtu noteikts zemāks, vismaz tāds pats kā Lietuvā, kur tas ir 5% (Latvijā - 12%, Igaunijā - 9%). Te runa ir par recepšu medikamentiem, kas pacientiem ir patiešām nepieciešami, jo uzlikt tiem lielāko PVN Baltijā nav sociāli taisnīgi.
- Latvijā joprojām daudzām diagnozēm ir diezgan lieli kompensācijas līdzmaksājumi, jo valsts kompensē tikai 50% vai 75%. Vai tas būtu jāmaina?
- Ja medikaments ir kompensācijas sistēmā, uzskatu, ka pats par sevi nosaukums «kompensējams» jau paredz, ka valstij tas ir jākompensē. Vajadzētu tādu modeli, ka tur, kur medikamentiem ir ģenēriķi, tur valsts apmaksā lētākos medikamentus kā tagad līdz ar jauno kārtību, turklāt ar simtprocentīgu kompensāciju pacientam. Jo tas, vai cilvēki lieto šos medikamentus, ietekmē pacientu dzīvildzi, dzīves kvalitāti. Uz šo problēmu, ka Latvijas pacientiem ir lieli līdzmaksājumi, norāda virkne starptautisku organizāciju, uz ko mums vienmēr patīk atsaukties. Pacientiem Latvijā līdzmaksājums veselības aprūpes sistēmā ir viens no augstākajiem visā Eiropas Savienībā - ap 40 procenti.
- Kad par jauno zāļu izrakstīšanas kārtību varēs izdarīt pirmos secinājumus?
- Pēc pirmā jaunās sistēmas darbības mēneša. Mēs esam arī aicinājuši visas atbildīgās iestādes regulāri ziņot par reformas norisi, jo cilvēkiem var rasties un ir daudz jautājumu, ir jāmazina satraukums.
- Noslēgumā - kāda, jūsuprāt, ir šī laika - ārkārtas situācijas - mācība?
- Es ceru, ka ne tikai farmācija, bet veselības aprūpe varētu piedzīvot lielu izaugsmi un šī pandēmija būs viens no grūdieniem investēt tieši zinātnē un medicīnas attīstībā. Neskaitot ar pandēmiju saistītus jautājumus, no sabiedrības viedokļa ir ļoti būtiski samazināt medikamentu cenu uzcenojumu, nolemt par samazinātu PVN recepšu medikamentiem. Mēs gribētu sagaidīt arī situāciju, ka Latvijas iedzīvotāji sajūt to, ko sniedz inovatīvi medikamenti pasaulē - jo ātrāk sasniegsim vidējos Eiropas rādītājus šajā jomā, jo ātrāk uzlabosies mūsu dzīves kvalitātes rādītāji.