Viņi galvenokārt zvana pa telefonu, sūta vēstules vai e-pastus, raksta īsziņas vai galējas nepieciešamības gadījumā – klātienē apmeklē klientus, kas ilgākā laika posmā ir piemirsuši vai kavējuši kādus maksājumus.
Nereti tie nebaidās uzmeklēt personu sociālos tīklos, lai kauninātu ar atgādinājumiem par nenokārtotiem maksājumiem. Kas tie ir? Parādu piedzinēji, kuriem 15 gadu laikā nav bijušas nekādas tiesību normas, kas noteiktu, ko un kā tie drīkst darīt. Šobrīd Latvijā ārpustiesas parāda piedziņu kā pamatdarbības veidu norādījuši 67 tirgus dalībnieki.
Lai sakārtotu šo nozari, ceļu uz Saeimu mēro Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekts, kurā ir strikti noteiktas prasības parāda piedziņas uzņēmumiem. Likumprojekts nosaka, ka parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējiem būs jāsaņem licence. Tiks noteikta precīza kārtība, kādā kreditoram vai parāda piedziņas pakalpojumu sniedzējam jāorganizē komunikācija ārpustiesas parāda piedziņā. Ar šo likumprojektu atrisinās divus būtiskus jautājumus: parāda piedziņas izdevumu atlīdzināšanu un fizisko personu datu izmantošanu ārpustiesas parāda piedziņas procesā.
Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija, kas apvieno piecus lielākos parādu piedzīšanas uzņēmumus, ir uzņēmusies līdz oktobra beigām izstrādāt nozares uzņēmumu ētikas kodeksu. Asociācijas valdes priekšsēdētājas vietnieks Reinis Kučers, kurš ir arī Lindorff Oy Latvijas filiāles ģenerāldirektors, norāda, ka ētikas kodekss attieksies uz parādnieku pretenziju izskatīšanas kārtību un tas obligāti būs jāievēro asociācijas biedriem, lai nodrošinātu, ka parādnieki ir informēti par savām tiesībām parādu piedziņas procesā un var tās arī nepieciešamības gadījumā aizstāvēt.
Asociācijai ir iebildumi pret ieceri noteikt parāda piedziņas izdevumu griestus 12 latu apmērā, jo tas radīšot situāciju, ka kreditori daudz biežāk izvēlēsies vērsties tiesā pret nemaksātāju. Patlaban piedziņas izdevumi varot svārstīties no trīs līdz pat 100 latiem. Jo ilgāk parādnieks izvairās no kontaktiem ar parādu piedzinēju, jo izdevumi vairāk palielinās.
Pērn asociācijas biedri, kas veido aptuveni 95 procentus no parādu piedzinēju tirgus, saņēmuši aptuveni 380 000 jaunu privātpersonu lietu par kopējo summu 105 miljoni latu. Par juridiskām personām saņemtas 44 297 lietas par 52 miljoniem latu.