Dombrovskis: Jāizmanto Atveseļošanās mehānisma iespējas, lai novērstu vājās vietas ekonomikā
Lai atgūtos no krīzes un risinātu 21.gadsimta problēmas, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būtu jāizmanto Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma sniegtā iespēja novērst vājās vietas savā ekonomikā un modernizēt novecojušu rīcībpolitiku, tādu nostāju paudis Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).
Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, Dombrovskis uzsvēris, ka šis mehānisms sniedz ES valstīm unikālu iespēju atjaunot un pārveidot savu ekonomiku pasaulei pēc Covid-19 krīzes. Viņa ieskatā, tā ir iespēja celt noturību un veidot digitālāku un zaļāku nākotni, kam ir nepieciešamas gan īstās investīcijas, gan atbilstošas reformas.
"Aicinām dalībvalstis arī turpmāk cieši sadarboties ar EK stabilu un ticamu atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā, lai mēs pēc iespējas drīzāk varētu sākt izmaksāt finansējumu. Pateicos Eiropas Parlamentam (EP) par atbalstu un Atveseļošanas un noturības mehānisma ātro apstiprināšanu," uzsvēris EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.
EK atzinīgi vērtē šodien notikušo EP balsojumu, ar ko tika apstiprināta 2020.gada decembrī panāktā politiskā vienošanās par Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu. Pēc EK domām, ir sperts svarīgs solis ceļā uz to, lai dalībvalstīm reformu un investīciju atbalstam darītu pieejamus 672,5 miljardus eiro aizdevumu un dotāciju veidā.
Atveseļošanās un noturības mehānisms ir galvenais instruments, uz kā balstās ES plāns "Next Generation EU", kurš izstrādāts ar mērķi iziet no Covid-19 pandēmijas stiprākiem. Mehānismam būs izšķiroša nozīme, palīdzot Eiropai atgūties no pandēmijas ekonomiskās un sociālās ietekmes, un tas palīdzēs padarīt ES ekonomiku un sabiedrību noturīgāku un nodrošinās zaļo un digitālo pārkārtošanos, akcentēja EK.
EP apstiprinājums nozīmē, ka Atveseļošanās un noturības mehānisms varētu stāties spēkā februāra otrajā pusē. Tad dalībvalstis varēs oficiāli iesniegt savus nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, kurus izvērtēs EK un pieņems ES Padome. Atveseļošanas un noturības plānos dalībvalstis izklāsta reformas un publisko investīciju projektus, kuriem vajadzīgs atbalsts no mehānisma. EK jau ir iesaistījusies intensīvā dialogā ar visām dalībvalstīm par šo plānu sagatavošanu.
EK arīdzan norādīja, ka pēc atveseļošanas un noturības plānu apstiprināšanas būs pieejams priekšfinansējums 13% apmērā no dalībvalstīm piešķirtās kopējās summas, lai nodrošinātu, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums pēc iespējas ātrāk nonāk tur, kur tas ir nepieciešams.
Atveseļošanās un noturības mehānisms balstās uz sešiem pīlāriem: zaļā pārkārtošanās, digitālā pārveide, ekonomiskā kohēzija, produktivitāte un konkurētspēja, sociāla un teritoriāla kohēzija, veselības, ekonomikas, sociālā un institucionālā noturība, uz nākamo paaudzi vērsta rīcībpolitika.
EK uzsvēra, ka mehānisms palīdzēs ES sasniegt 2050.gadam nosprausto klimatneitralitātes mērķi un nostādīs to uz digitālās pārkārtošanās ceļa, radot darbvietas un stimulējot izaugsmi šajā procesā. Klimata mērķu atbalstam katrā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā būtu jāatvēl vismaz 37% no investīcijām un reformām paredzētajiem izdevumiem. Savukārt digitālās pārkārtošanās atbalstam katrā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā būtu jāatvēl vismaz 20% no investīcijām un reformām paredzētajiem izdevumiem.
Tas arī palīdzēs dalībvalstīm efektīvi risināt problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, kuri sniegti Eiropas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas pusgada satvarā.
Panāktā vienošanās tagad ir oficiāli jāapstiprina arī ES Padomē, un tad to varēs parakstīt ekonomikas un finanšu padomes un EP priekšsēdētājs. Pēc tam regulu publicēs Oficiālajā Vēstnesī, lai tā varētu stāties spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas. EK paredz, ka visas nepieciešamās formalitātes tiks pabeigtas laikus, lai Atveseļošanās un noturības mehānisms varētu stāties spēkā februāra otrajā pusē.