"airBaltic" plānos 60 jauni tiešie galamērķi

Teju astoņus procentus no kopīgā Latvijas eksporta veido nacionālās lidsabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) paveiktais, nodrošinot tiešos lidojumus no Rīgas lidostas uz gandrīz 80 lidostām.

Gaisa transporta uzņēmuma dienaskārtībā ir vēl 60 dažādu jaunu galamērķu izvērtēšana, tostarp regulārie lidojumi uz Āfriku, taču to uzsākšana būs atkarīga no jaunā Rīgas lidostas pasažieru termināļa izbūves.

Aviokompānija par nākotnes plāniem attiecībā uz ASV vai Ķīnas tirgus iekarošanu pagaidām runā atturīgi, jo tās prioritāte ir nostiprināt pozīcijas Eiropā. "airBaltic sarakstā ir aptuveni 60 galamērķi, kurus aviokompānija nepārtraukti izvērtē, vai uzsākt lidojumus uz tiem. airBaltic sevi redz kā reģionāla aviokompāniju, nevis tālo reisu lidsabiedrību. Tiesa, pēc jaunā tranzīta termināļa uzbūvēšanas vismaz infrastruktūra ļautu vienlaikus apkalpot piecas transatlantisko reisu lidmašīnas. airBaltic nākotnes galamērķu sarakstā izvērtēšanai iekļauti gan tādi potenciāli galamērķi kā Kuveita, Ēģiptes galvaspilsēta Kaira, gan Sīrijas galvaspilsēta Damaska un citi," Neatkarīgajai stāsta airBaltic komercdirektors Tero Taskila.

Statistika par 2010. gadu liecina, ka populārākie airBaltic izpildītie lidojumi no Rīgas bijuši iepriekš tradicionāli iecienītie maršruti – Londona, Barselona, Parīze, taču ļoti labi rezultāti ir vairākiem jaunajiem maršrutiem – Turku, Frankfurte, Bilunda, Beirūta, Ammāna un Rovaniemi.

T. Taskila izceļ Somiju, kurā pērn uzrādīti vislabākie darbības rezultāti, – pasažieru pieaugums vairāk nekā 200 procentu visos desmit Somijas maršrutos. Papildus airBaltic bāzēm Baltijas valstu galvaspilsētās tā atvērs vēl vienu – Somijas pilsētā Oulu.

Dažādas akcijas un īpašie piedāvājumi ir mainījuši arī ceļotāju paradumus. "Baltijas iedzīvotāji kļūst aizvien kompetentāki un izvēlas tieši lētākās biļetes – vai nu interneta akcijās, vai pērkot lidojumu un viesnīcu komplektā ar atlaidi, vai arī lielveikalu akcijās," komentē T. Taskila un turpina: "airBaltic zemās cenas un tranzītmaršrutu tīkls pievilināja tranzītpasažierus no un uz Skandināviju, NVS, Eiropu, Tuvajiem Austrumiem.

Pagaidām satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) tā arī nav radis laiku un iespēju apmeklēt vienu no eksportspējīgākajiem uzņēmumiem, taču airBaltic labprāt tiksies ar atbildīgo nozares ministru, lai pārrunātu aktuālo jautājumu – jaunā pasažieru termināļa būvniecību. Zaļo gaismu pērn tam deva arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība)."

"Jaunais terminālis ir akūti nepieciešams. Par jaunu termināli tiek runāts jau vairāk nekā sešus gadus, bet tagad ir pienācis brīdis, kad sastrēgumstundās tranzīta pasažieriem terminālī trūkst vietas. Tā ir tranzītbiznesa specifika – pasažieriem jāielido Rīgā no Skandināvijas, Austrumu reģioniem un citurienes un jālido tālāk uz Eiropu un Vidusjūras reģionu vienā noteiktā laikā, lai gaidīšanas laiks nepārsniegtu vienu divas stundas. Tas nozīmē, ka aptuveni divu stundu laikā visas lidmašīnas ielido Rīgā un izlido ārā. Tieši tranzītpasažieri ir visstraujāk augošā ceļotāju kategorija. No airBaltic pasažieriem gandrīz 70 procentu lido tranzītā," atklāj nacionālās lidsabiedrības komercdirektors.

T. Taskila uzskata – lai lidosta turpinātu attīstību un nezaudētu konkurences pozīcijas reģionā, ērts, efektīvs tranzīta terminālis ir akūti vajadzīgs, pat neatkarīgi no tā, kurš konkrēti to būvēs. "Bez lidostas aktīvas līdzdalības jebkurā gadījumā nevar iztikt, jo arī lidostas infrastruktūra ap jauno termināli ir jāpilnveido," ir pārliecināts airBaltic vadības pārstāvis.

***

NOZĪMIGĀKIE NOTIKUMI airBaltic DARBĪBĀ 2010.GADĀ

1. Bombardier Q400 Next Gen lidmašīnu ieviešana. airBaltic ir pirmā aviosabiedrība Baltijā, kas savā flotē izmanto šos jaunos, modernos un videi draudzīgākos lidaparātus.

2. Sociālo tīklu izmantošana. airBaltic ir starp 10 populārākajām aviosabiedrībām pasaulē pēc pārstāvniecības sociālajos tīklos. Sociālo tīklu Facebook un Twitter izmantošana vulkāna pelnu mākoņa krīzes laikā ļāva uzrunāt desmitiem tūkstošu pasažieru un sniegt tiem nepieciešamo palīdzību.

3. Starptautiskās balvas. airBaltic ir izpelnījusies starptautisku atzinību un saņēmusi vairākus apbalvojumus, tajā skaitā ATW Phoenix Award, Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociācijas balvu Gada aviokompānija un Tendenču noteicēja balvu no Budgies World Low Cost Airline Awards.

4. Nepārtrauktas inovācijas. Nesenākie aviosabiedrības ieviestie jauninājumi ir Apple iPad planšetdatoru piedāvāšana izklaidei lidojuma laikā (pirmā aviosabiedrība Eiropā), rožu piedāvāšana pasažieriem lidojuma laikā (pirmā aviosabiedrība pasaulē) un Baltijā slavenākā pavāra Mārtiņa Rītiņa sastādītā ēdienkarte, kurā izmantoti dabiski un Latvijā audzēti produkti, biznesa klases pasažieriem.

5. Zīmola paplašināšana ārpus aviācijas. Aviosabiedrība ir paplašinājusi sava zīmola izmantojumu ārpus aviācijas un kopā ar partneriem piedāvā taksometru pakalpojumus (BalticTaxi), divriteņu nomu (BalticBike) un viesnīcu pakalpojumus (airBaltic Hotels).

***

VIEDOKLIS

Tero Taskila, airBaltic komercdirektors:

– Es esmu strādājis aviokompānijās visā pasaulē un nevienā Latvijas izmēra valstī neesmu redzējis tik lielu aviokompāniju kā airBaltic. Arī pasaules aviācijas guru Džejs Sorensens, kas rudenī viesojās Latvijā, presei vairākkārt uzsvēra šo faktu. airBaltic ir Latvijā lielākais eksportētājs, kam ir gandrīz astoņi procenti eksporta apgrozījuma.

airBaltic sevi redz kā reģionālu aviokompāniju, nevis tālo reisu lidsabiedrību. Tiesa, pēc jaunā tranzīta termināļa uzbūvēšanas vismaz infrastruktūra ļautu vienlaikus apkalpot piecas transatlantisko reisu lidmašīnas.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais