Banku analītiķi: Kritums Latvijas rūpniecībā varētu turpināties līdz šī gada vidum

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijas rūpniecībā 2023.gads ir sācies ar ražošanas apjomu kritumu un šis gads kopumā rūpniecībā noteikti nebūs viegls. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada janvārī salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā samazinājās par 6,1% un arī rūpniecībā kopumā situācija janvārī bija līdzīga.

Lai arī janvāra plūdu dēļ par vairāk nekā 70% ir augusi elektrības ražošana, siltāki laikapstākļi un kritums rūpniecībā ir samazinājis enerģētikas nozares izlaidi, un rūpniecībā kopumā ražošanas apjomi ir sarukuši par 9,8%. Pēc Āboliņa prognozēm, kritums Latvijas rūpniecībā varētu turpināties līdz šī gada vidum.

Ražošanas apjomu samazinājums rūpniecībā janvārī nav pārsteigums, atzīst Āboliņš. Augstās enerģijas izmaksas ir viens no faktoriem, tomēr lejupslīde rūpniecībā ir redzama arī citās valstīs. Covid-19 pandēmijas izraisītais augstais pieprasījums pēc precēm pasaulē ir noplacis, pakalpojumu nozares atkal var darboties, un augstā inflācija mazina patērētāju pirktspēju.

Rezultātā preču noliktavas ir salīdzinoši pilnas un jaunie industriālie pasūtījumi Latvijā, kā arī pasaulē kopumā ir samazinājušies, skaidro Āboliņš, norādot, ka Lietuvā un Igaunijā šobrīd ir ļoti līdzīga situācija. Lietuvā janvārī ražošanas apjomi rūpniecībā samazinājās par 12%, savukārt Igaunijā pērnā gada decembrī ražošana saruka par 11,5% salīdzinājumā ar 2021.gada nogali.

Janvārī Latvijā ražošanas apjomu samazinājums ir vērojams lielākajā daļā rūpniecības nozaru. Salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri, būvmateriālu ražošana Latvijā ir sarukusi par gandrīz 22%, gatavo metālizstrādājumu ražošana - par 14,2%, ķīmisko vielu ražošana - par 31,6%, un koka izstrādājumu ražošana - par 4,7%. Tikmēr pārtikas ražošana ir palikusi iepriekšējā gada līmenī, savukārt pieaugusi datoru un optisko iekārtu ražošana (+43,4%) un elektrisko iekārtu ražošana (+11,3%).

Āboliņš vērš uzmanību, ka ekonomikā situācija Eiropā joprojām ir sarežģīta, un procentu likmju kāpums strauji atdzesē mājokļu tirgus, un, piemēram, Latvijas ražotājiem nozīmīgajā Zviedrijas ekonomikā šobrīd ir redzamas būtiskas bremzēšanās pazīmes. Tomēr no sliktākajiem enerģijas krīzes scenārijiem Eiropai ir izdevies izvairīties un perspektīvas 2023.gadam šobrīd ir labākas nekā tās bija 2022.gada rudenī.

Vienlaikus apsteidzošie rādītāji rūpniecībā, piemēram, globālie eksporta pasūtījumi, liecina, ka 2023.gada pirmajā pusē pieprasījums apstrādes rūpniecībā saglabāsies vājš un gadā kopumā ražošanas apjomi Latvijā varētu sarukt par 2-4%, prognozē Āboliņš.

Taču ekonomists norāda, ka ir arī labas ziņas. Februārī oficiālie ražotāju noskaņojuma rādītāji uzrāda ļoti strauju rūpniecības aktivizēšanos Ķīnā, kur ir gaidāma ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas. Tā rezultātā jaunie eksporta pasūtījumi rūpniecībā pasaulē kopumā stabilizējas un arī Latvijā ražotāju noskaņojums vairs nepasliktinās. Tas Āboliņam liek domāt, ka šī gada otrajā pusē situācija Latvijas rūpniecībā sāks uzlaboties un līdz gada nogalei rūpniecība Latvijā atkal būs plusos.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka janvāra rūpniecības dati ir skarbi, kaut patiesā aina nav tik slikta, kā izskatās pirmajā brīdī. Strautiņa ieskatā, pirmais atvieglojums ir tas, ka apstrādes rūpniecība saruka "tikai" par 6,1%. Tas, ka enerģētika saruka par 20,8%, lielu satraukumu nerada - varbūt bija silts laiks, varbūt iedzīvotāji taupīja siltumu, varbūt rudenī paspēja nosiltināt mājas. Vai arī - nevis ar importa gāzi ražojām dārgu elektrību, bet importējām nedaudz lētāku elektrību no kaimiņvalstīm. Nekas no minētā Latvijas ekonomiku neapdraud, uzsver ekonomists.

Arī apstrādes rūpniecības kritums par 6,1% izskatās nelāgi, un tas patiešām ir lielākais kritums gada griezumā kopš pandēmijas sākuma. Tomēr Strautiņš uzsver, ka tieši janvārī nekas īpašs nav noticis - salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražošana saruka par 1%, bet šādas izmaiņas bija gaidāmas. Tās daļēji varētu būt noteikusi darba laika optimizācija gadu mijā, kas raksturīga periodiem ar samērā vāju pieprasījumu.

"Ir zināms, ka lielākā nozare - kokrūpniecība - iet cauri ļoti nepatīkamam "atdzišanas" periodam pēc neparasti ilga un spēcīga izaugsmes cikla. Kokapstrāde un no tās būtībā neatdalāmā mēbeļu ražošana pret decembri samazinājusies attiecīgi par 4,8% un 14%, kas nozīmē, ka pārējā apstrādes rūpniecība vismaz mēneša griezumā janvārī pat ir augusi. Ir nepatikšanas arī dažās citās nozarēs, piemēram, pēc pandēmijas krasi samazinājusies spirta ražošana, kas jūtami ietekmē ķīmiskās rūpniecības datus," skaidro Strautiņš.

Vērtējot apakšnozaru izlaides pārmaiņas gada griezumā jeb pret pērno janvāri, Strautiņā norāda, ka atklājas izcili raiba aina, kas vispār ir bijis raksturīgi ekonomikai kopumā kopš 2020.gada - dažādi sektori uzrāda krasi atšķirīgus rezultātus.

Ekonomists skaidro, ka ir apakšnozares, kuras var raksturot ar vārdiem "augstu ceļas - zemu krīt". Ķīmiķiem bija vairāk nekā pieci izcili gadi, pērnā gada pusē viņi bija par ¾ pacēlušies virs 2016.gada līmeņa. Palīdzēja pandēmijas ēras cīņa ar vīrusiem, kosmētikas sektora straujā attīstība. Diemžēl pagājušā gada vidus iezīmēja krīzi, kura varētu būt pārejoša, cer Strautiņš.

Ekonomists turpina, ka poligrāfijai izcils bija 2020.-2021.gads, acīmredzot cilvēkiem, uzturoties mājās, bija vairāk laika lasīt grāmatas, palīdzēja arī drukas pēc pasūtījuma straujā attīstība. Diemžēl janvāra rezultāts ir zemākais kopš 2018.gada beigām.

Vienlaikus Strautiņš norāda, ka ir arī nozares, kas ir augsti cēlušās un turpina augt. Elektronika janvārī gada griezumā auga par 44,3%. Tā kā pērn nozares darbības apjoms jau bija tuvs 500 miljoniem eiro, precīzāk, 480,1 miljons eiro, tā kļūst par rūpniecības kopējos skaitļus nozīmīgi ietekmējošu spēku. Elektrotehniskā rūpniecība janvārī augusi par 11,3%, bet kopš 2015.gada tā augusi gandrīz divarpus reizes, tās kopējais rezultāts pērn bija gandrīz 400 miljonus vērts.

Ir nozares, uz kurām vienmēr var paļauties, ka tās nesagādās pārsteigumus, uzsver Strautiņš. Tā pārtikas ražošana Latvijā bija precīzi tikpat apjomīga kā pirms gada, tās izlaide arī praktiski nav mainījusies kopš 2015.gada sākuma, tikai ļoti īslaicīgi novirzoties no šī punkta vairāk nekā par pieciem procentpunktiem uz vienu vai otru pusi.

Visbeidzot, norāda Strautiņš, ir nozares, kurām ļoti labi klājies kopumā pēdējos trīs gados un varbūt arī pirms tam, bet kuras pagājušā gada otrajā pusē "piemeklēja sagurums". Pie tām Strautiņš min kokapstrādi (-4,7% gada griezumā), kā arī metālapstrādi (-14,2%). Tām raksturīga starpproduktu ražotāju loma, tāpēc tās mēdz pamatīgi ciest laikos, kad pasaules rūpniecībā kopumā valda krīzes gaidas. Tad gala produktu ražotāji samazina iepirkumus straujāk nekā savu ražošanu, līdz ar to piegādātāji spiesti sašaurināt savu darbību vēl krasāk.

"Cerēsim, ka kokapstrādes pārstāvju paustā pārliecība, ka noliktavu tīrīšanas cikls drīz beigsies un otrajā ceturksnī sāksies augšupeja, ir patiess. Ilgtermiņa risinājums šādiem sastrēgumu veidošanās riskiem ir ekonomikas papildināšana ar gatavos produktus ražojošām nozarēm, kā elektronika un elektrotehnika. Viegli neklājas arī kapitāla preču ražotājiem, iekārtu ražošana gadu mijā ir atgriezusies pat sešu gadu tālā pagātnē, procentu likmju celšana tai noteikti nenāk par labu," pauž Strautiņš.

Viņaprāt, gaidīt uz labu sniegumu pirmajā ceturksnī nav pamata, bet nav arī vairs tās bažu sajūtas, kas bija rudenī. Rūpniecības noskaņojuma indekss ļoti lēnām, bet noturīgi uzlabojas kopš novembra. Vērtējums par ražošanas izmaiņām tuvākajā nākotnē pēdējos trīs mēnešos ir pozitīvs, bet prognozes par nodarbinātības izmaiņām nozarē ir pozitīvas pirmo reizi kopš maija. Strautiņš uzskata, ka ir pamats cerēt, ka otrajā ceturksnī "sastrēgums rūpniecībā sāks izklīst".